Vairāku Latvijas ministriju sniegta informācija savukārt ļauj secināt, ka mūsu sabiedrība jau no 15. jūnija sākusi pierast pie ES digitālā Covid sertifikāta, tādēļ būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Tiek arī uzsvērts, ka par sertifikātu atbildīga ir Veselības ministrija, tādēļ ar praktiskiem jautājumiem var vērsties pie tās.
Tikmēr Satiksmes ministrija, atbildot uz Dienas jautājumu, norāda, ka, "ieceļojot Latvijā, visiem ceļotājiem jāaizpilda Covidpass, bet [starptautisko pasažieru] pārvadātāju pienākums ir pārbaudīt, lai pasažieriem būtu visi ieceļošanas noteikumos prasītie dokumenti, tostarp ES digitālais Covid sertifikāts, kas ietver unikālo QR kodu".
Vērtējot šī sertifikāta ieviešanu plašāk, jāteic, ka sertifikāts ir apliecinājums tam, ka beidzot dalībvalstis spējušas saliedēties un vienoties par pandēmijas laikā nepieciešamu risinājumu.
Fakts, ka sertifikāta ieviešanas ideja nav iestrēgusi bezgalīgās diskusijās, vērtējams pozitīvi, un neapšaubāmi labi tas, ka šāds sertifikāts vispār ir.
Tomēr pastāv arī divi riski. Viens no tiem ir saistīts ar bažām, ka sertifikāts tehniski nefunkcionēs, kā plānots, būs grūtības nolasīt QR kodu, tehniskās nianses dalībvalstīs atšķirsies un tamlīdzīgi.
Otrs risks ir tāds, ka vismaz Latvijā sertifikāts var veicināt nevis sabiedrības saprašanos, bet gan šķelšanos. Jau jūnija otrajā pusē Covid-19 tēmas raisītie virtuālie kari mikroblogošanas vietnē Twitter un citos sociālajos tīklos noritēja, demonstrējot ārkārtīgi augstu naidīguma līmeni, turklāt atklājās, ka pat cilvēki, kuri ir domubiedri konservatīvo vai liberālo vērtību aspektā, kļūst par pretiniekiem strīdos par vakcināciju. Ilūzijas par to, ka Covid-19 uzveikšana būs mērķis, kas saliedēs mūsu sabiedrību, patlaban jau sāk zust pat ļoti naiviem cilvēkiem.
Tomēr, protams, kamēr daži karos sociālo tīklu frontē, citi steigsies izmantot sertifikāta pavērtās iespējas un par tām priecāsies.