Interesanti, ka veselības ministre, kad, preses konferencē iepazīstinot ar medicīnas darbinieku atalgojuma jauno redzējumu, modelēja iespējamo premjerministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) reakciju, izskatīja tikai vienu variantu, proti, ka valdības vadītājs piedāvāto modeli uzskatīs par pārāk dārgu.
Kurš gan ņems nopietni, ja politiķis, kurš turklāt jau reiz ir piemānījis mediķu nozari, paša piedāvājumu nosauks par dāsnu?
Bet, ja politiķis teiks, ka šis piedāvājums ir pārāk dāsns politiskā konkurenta ieskatā, ir izredzes, ka daudzu apziņā tas tā arī iesēdīsies. Ne visai godīgs, bet pazīstams politiskās retorikas paņēmiens, kas ievelk vēl vienu piesardzības ķeksīti iepretim Viņķeles jaunajam politiskajam piedāvājumam.
Viņķele zina, ka naudas un valdības koalīcijas atbalsta iepriekš dotā solījuma izpildei nav, tādēļ viņa piedāvā, kā pati saka, ''lēzenāku'', uz septiņiem gadiem izstieptu atalgojuma pieaugumu, kas tāpat prasa desmitiem miljonu (saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm – ap 70 miljoniem gadā) lielu budžeta piešķīrumu. Turklāt pirmās reālās izmaksas saskaņā ar jauno modeli nesāktos agrāk kā pēc trim gadiem. Ja kāds ir aizmirsis, šīs pašas valdības partijas iepriekš solījumu skurbumā iebalsoja nereālus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kuri, ja tiktu pildīti, šogad izmaksātu papildu 191 miljonu eiro piešķīrumu. Cita lieta, ka valdības koalīcija paši savu pat ne solījumu, bet likumā nostiprinātu pienākumu nepilda.
Atalgojuma modeļa izstrāde jau laikus tikusi iepakota tā, lai iespējami neitralizētu kritiku.
No vienas puses, gan domnīca, kuras diskusijās un, visticamāk, tomēr arī kompromisos izstrādāts šis atalgojuma modelis, no skata atlasīta pietiekami reprezentabla un tāda, kura izslēdz iespēju gluži pateikt: tas ir politiķu un no viņiem atkarīgo ierēdņu kopdarbs, kuru mēs – medicīnas nozare – nepieņemam un noraidām. Ne jau nejauši domnīcas sastāvā ir iekļauti gan atzīti ārsti no dažādām lielajām slimnīcām un šo slimnīcu administrācijas pārstāvji, gan augstskolu mācībspēki un arī ārstu un medmāsu arodbiedrību un organizāciju pārstāvji.
No otras puses, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piedāvāto atalgojuma modeli nekavējoties nosauca par piesegu, kas radīts, lai maskētu, ka netiks pildīta vienreiz jau neizpildītā likuma norma par tūlītēju mediķu atalgojuma celšanu. Tas, ka Keri viegli var nosaukt par faktiski nu jau jebkuras pēdējo gadu valdības vai Veselības ministrijas vadības ''ierindas kritiķi'', varbūt arī marginalizē viņa viedokļa svaru, bet nenovērš acīmredzamo: lai cik viltīgi nebūtu atlasīts domnīcas sastāvs, kas it kā leģitimē Viņķeles piedāvāto modeli, nedalīta nozares atbalsta tam, visticamāk, nebūs.