Ir skaidrs, ka šoreiz atbalsta mehānismiem jābūt atšķirīgiem no tiem, kuri tiek pielietoti "tradicionālajās" krīzēs, kad pēc iespaidīga patēriņa buma seko zemas patērētāju aktivitātes un deflācijas periodi.
Šoreiz situācija atšķiras ar ļoti augstu inflāciju un to, ka sabiedrība noslāņojas – vieniem nākas savilkt ciešāk jostu, kamēr citiem labklājības līmenis būtiski nemainās vai pat pieaug. Līdz ar to nav jēgas ekonomiku stimulēt ar tiešām naudas injekcijām, kā tas bija, piemēram, kovida krīzes laikā, jo ar šādu pieeju inflācijas rādītāju varētu tikai palielināt. Drīzāk jāmēģina rast risinājumus, ar kuriem dzīves dārdzības pieaugumu varētu piebremzēt, un šajā ziņā Latvijas vadībai jau ir zināma pieredze.
Kad Latvijai vajadzēja iestāties eirozonā, taču bija bažas par Māstrihtas inflācijas kritērija neizpildi, valdība bez īpašām diskusijām samazināja PVN likmi no 22% uz 21%. Vēl mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar PVN likmes samazināšanu no 21% uz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kad cenas tiešām saruka par samazinātā nodokļa tiesu. Līdz ar to PVN samazināšana arī citiem pārtikas produktiem būtu tikai loģisks risinājums.
Nereti dzirdams, ka tas būtu atbalsts arī turīgajiem iedzīvotājiem, tāpēc būtu jādomā par pabalstu mehānismiem mazturīgajiem. Tomēr pabalstu piešķiršana parasti nepalīdz pirktspēju saglabāt iepriekšējā līmenī un faktiski šim procesam ir tikai kompensējošs mehānisms jau pagātnē piedzīvotam dzīves sadārdzinājumam, bet tas nepalīdz saglabāt pirktspēju tekošajiem cenu kāpumiem. Jāpiebilst, ka no augstas PVN likmes pārtikai vairāk cieš tieši mazāk turīgā iedzīvotāju daļa, jo viņiem salīdzinājumā ar turīgajiem daudz lielāka budžeta daļa jāatvēl izdevumiem par pārtiku. Tāpēc pašreizējo PVN likmi pārtikai var uzskatīt par sava veida "nodokli nabagajiem", kas valsts budžetam augstās inflācijas apstākļos darbojas kā savdabīga naudas drukājamā mašīna.
Pamatots ir viedoklis, ka PVN likmes samazināšana kā tāda ilgtermiņā nebremzē inflāciju. Taču, samazinot PVN likmi, preču cenas eiro vienībās ir zemākas, līdz ar to zemāks būtu arī punkts, no kura šo inflāciju rēķināt. PVN likmes samazināšana pārtikai vidējai mājsaimniecībai ļautu mēnesi ietaupīt vairākus desmitus eiro, ko tā varētu iztērēt citām vajadzībām, tostarp samilzušo komunālo rēķinu segšanai.