Universāls rezumējums, ko var attiecināt arī pret dažu citu partiju reitingu stabilitāti par spīti skandāliem.
Netaisos slavēt šo paradoksu, jo ne par kādu augstu politisko kultūru un tātad gribu un varēšanu prasīt no partijām un politiķiem pašattīrīšanos šī vēlētāju imunitāte pret šmucēm neliecina. Cita lieta, ka iemesli šai imunitātei pret varas kritizētāju kārtējo kampaņu nav tālu jāmeklē. Neīstie kritiķi veicina vēlētāju imunitāti, kas beigu beigās noved pie nekaunīgas, pret kritiku imūnas varas.
Jau tagad var prognozēt, ka atsevišķu partiju labajos vēlēšanu rezultātos tiks vainota vēlētāju neizglītotība un mazprasīgums, nevis analizēts, vai partiju kritikai tika izraudzīti vairāk argumentētie iemesli. Tā vietā, lai paškritiski palūkotos, vai akcenti pie varas esošo kritikai salikti argumentēti jeb tā, kā pašiem šķiet un ir ērtāk.
Varas kritizētāji gan īsākā, gan garākā laika nogrieznī vēlētājiem ir sūtījuši un turpina sūtīt gana pretrunīgus signālus, no vienas puses kritizējot konkrētas partijas un politiķus, no otras puses saudzējot citus, un arī gan apšaubot pat konkrētu politiķu tiesības vispār atrasties "uz brīvām kājām", gan arī pieprasot no viņiem konkrētu rīcību ieņemamajā amatā, tātad atzīstot viņu autoritāti. Vēlētājs ikdienā varbūt arī neuzskaitīs un neizanalizēs šos pretrunīgos signālus, tomēr zināms mulsums radīsies un līdz ar to arī atturēšanās stāties zem kādiem lozungiem.
Nu, piemēram, tas tiešām ir mulsinoši, ka vienā dienā tiek apšaubīta Raimonda Vējoņa atrašanās Valsts prezidenta amatā vispār, otrā dienā no viņa Jaungada uzrunas tiek gaidīta nācijas vienošana un iedvesmošana. Vienā dienā tiek apšaubīta Ingunas Sudrabas atrašanās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā vispār, tātad pati komisijas darbības politiskā leģitimitāte, bet otrā dienā tiek sagaidīts, lai komisijas iztaujātie neatļaujas zoboties par juridiski nekorektiem jautājumiem, un necieņa pret komisiju tiek vispārināta jau kā necieņa pret valsti un tautu. Vienā dienā tiek aizmirsts par visām ēnainajām saimnieciskajām attiecībām, kurās ar uzņēmēju vidi ir atradušies vai atrodas Latvijas attīstībai spice, to akceptējot kā sirdšķīstu opozīciju Ušakova varai Rīgā.
Protams, pastāv varbūtība, ka tie, kuri cītīgi turpina atbildēt uz socioloģisko aptauju jautājumiem, ka vēlēšanās piedalīsies, un jau zina, par kuru partiju balsos, ir vien daļa elektorāta, bet Saeimas vēlēšanu patieso rezultātu oktobrī ietekmēs tā vismaz ceturtā daļa vēlētāju, kura šobrīd nav izlēmusi, vai vispār dosies balsot un par ko. Tomēr pagaidām pretī augstāku vai viduvējāku, bet stabilu reitingu īpašniecēm NA, ZZS, Saskaņai (attiecīgi 7,3%, 14,3% un 20,7%) noliekot to politisko partiju reitingus, kuri cenšas sev atbalstu uzaudzēt ar pie varas esošo kritiku, redzams, ka procentos pagaidām šīs kampaņas nematerializējas. Jaunā konservatīvā partija – 3%, KPV LV – 1,5%, Kustība Par! – 1,5%, Latvijas attīstībai – 0,9%.
omg
zvirbulēns
kādžībī