Tā vietā, lai Latvijā būtu vairāk labi izglītotu un tātad globālajā darba tirgū konkurētspējīgu cilvēku, nozares politikas veidotājs iet savai partijai tik ierasto konsolidēšanas un izmaksu optimizēšanas ceļu, kā sekas var būt vienīgi tas, ka nākotnē kritīsies labi izglītotu jauniešu īpatsvars sabiedrībā. Par Rīgas vai reģionu līdzsvarotu attīstību tādā situācijā, protams, nevar būt pat runa, jo centrtieces dzinējs, ko darbina Šadurskis, nav apturams – nekad no divām puspilnām skolām viena pilna nesavāksies – daļa skolēnu izvēlēsies ikdienā mērot ceļu uz tālāku, taču no likvidēšanas pasargātāku skolu, daļa dos priekšroku arodizglītībai, vēl citi neturpinās mācības, bet meklēs darbu, kur nav nepieciešamas profesionālas zināšanas, lai arī tāds attiecīgi ir zemāk atalgots. Bet tas nozīmē, ka pēc laiciņa atkal būs jādomā, ko darīt ar to apvienoto, bet nepilno skolu...
Tas, cik pārdomāta (vai drīzāk – nepārdomāta) ir izglītības reformu politika, labi atklājas ģeogrāfiskajā skatījumā uz skolu tīklu, neņemot vērā, ka, piemēram, jau pieminētie Rīgas mikrorajoni atšķiras pēc apdzīvotības blīvuma, pēc skolēnu skaita tajos. Kā var "vienā maisā" likt Čiekurkalnu, Mežaparku vai Torņakalnu, kur pamatā divu trīs stāvu apbūve, ar deviņstāvīgo Imantu vai Pļavniekiem?! Vai liela traģēdija, ja cilvēku blīvi apdzīvotā pilsētas daļā tuvu viena otrai ir divas vai trīs skolas? Ak, tās ir nepilnas un uzrāda sliktākus rezultātus centralizētajos eksāmenos? Tad nevis jāslēdz kāda no šīm mācību iestādēm, bet gan jāpēta, kāpēc to tuvumā dzīvojošie drīzāk brauc uz kāda cita mikrorajona skolu, nekā iet blakus esošajā. Kvalitātei ir jākļūst nevis par pirmo kritēriju skolas pastāvēšanai, bet par kategorisku prasību. Īpaši, ja attiecīgajā teritorijā ir skolas pastāvēšanai pietiekams skolēnu skaits. Proti, nevar būt tā, ka skolu slēdz tikai un vienīgi tāpēc, ka tā kādu pārbaudījumu dēļ tiek definēta kā slikta, ar to motivējot skolēnus un pedagogus ātrāk "evakuēties". Tā nav biznesa joma, kur izdzīvo labākais. Ja skola slikta, tad vispirms tā ir zīme, ka slikti strādā tās pārraugi pašvaldībā un ministrijā.
Vēl viena tendence, kas visā šajā procesā apbēdina – ministra augstprātīgā, pat parupjā attieksme pret pašvaldībām, pat necenšoties, kā saka, iejusties viņu ādā, saprast, kādas problēmas rodas ar skolu slēgšanu, īpaši reģionos, – sākot ar lielāku transporta slodzi, darbaspēka lavīnveida aizplūšanu, beidzot ar ekonomiskās aktivitātes apsīkumu attiecīgajā vietā. Vai arī mērķis to panākt?
skolotāja
Šarikovdurskis
Es domāju