Prognozēju, ka Latvijā šogad tiks pārdoti 12 vai 13 tūkstoši jaunu vieglo automašīnu, bet tas ir par maz, lai autodīleri strādātu ar respektējamu peļņu. Šodien mēs vairs nevaram teikt, ka nozarē valda krīze, jo četrus gadus pēc kārtas nevar būt krīze, bet gan ikdienas dzīve citos apstākļos.
Autotirgošana ir nozare, ko ļoti ietekmē dažādi ārēji faktori, kurus nevar mainīt ar uzņēmuma darbības stratēģiju vien.
Viens ļoti būtiski ietekmējošs faktors ir tas, ka bankas un līzinga kompānijas patlaban ne pārāk cenšas veicināt automašīnu pirkšanu. Turklāt automašīnu pircēji kļuvuši ļoti piesardzīgi pret sadarbību ar finanšu iestādēm un aizdevējiem. Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vispār zaudējuši ticību bankām un līzinga kompānijām! Var jau būt, ka pirms gadiem pieciem, septiņiem cilvēki, uzņemoties maksāt kredītus un līzingus, tiešām savu finansiālu situāciju vērtēja pārlieku optimistiski, bet tas notika tāpēc, ka gan mūsu valdība, gan finanšu institūcijas, gan arī auto ražotāji zīmēja grafikus, ka finanšu rādītāji iet uz augšu. Bet krīzes laikā mūsu nozares klienti saskārās ar ļoti nepatīkamām lietām – automašīnu atņemšanu, parādu piedzīšanu. Tas nebija labi, un tāpēc daudzi pircēji atklāti atzīst, ka vairs negrib iesaistīties sadarbībā ar aizdevējiem, jo aizdevēji parādījuši, ka ne vienmēr nostājas savu klientu pusē.
Vēl viens ļoti nopietns faktors, kas ietekmē autotirdzniecības nozari, ir Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās. Masveidīgā cilvēku aizbraukšana strādāt uz ārvalstīm pēdējo gadu laikā atstāj neizdzēšamas pēdas!
Kā jūsu uzņēmuma darbu ietekmēs iecerētā Latvijas pievienošanās eirozonai?
Īpaši neietekmēs, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro. Vienīgais labums no eiro ieviešanas būs tas, ka nebūs jāveic valūtas konvertācijas, patlaban konvertācija prasa gan laiku, gan papildus finansu līdzekļus, turklāt rada arī neērtības. Bet, jebkurā gadījumā, ieviesīs Latvijā eiro, vai arī saglabās latu, finansiāli mēs jau tagad esam atkarīgi no Briseles un tur tiek noteikts, kā mums dzīvot un strādāt, jo ekonomikas pamatlikums ir ļoti vienkāršs: «Kas maksā, tas pasūta mūziku», un šis likums tiešām darbojas.
Uzņēmēji bieži vien saka, viņiem maksā, tātad pasūta mūziku, viņu klienti. Kā pēdējā laikā mainījusies jūsu klientu – automašīnu pircēju – gaume un prioritātes?
Ekonomiskā krīze mūsu valsts iedzīvotājiem iemācīja uz dzīvi skatīties reālistiskāk. Latvijas iedzīvotāji kļuvuši praktiskāki un pieticīgāki. Ekonomiskās augšupejas laikā Latvijā dominēja tendence automašīnu uztvert kā prestiža lietu. It īpaši vīriešu vidū šāds domāšanas veids bija izplatīts.
Pirms biznesa tikšanās cilvēks nopētīja, ar kādu automašīnu atbrauc pārrunu partneris, un secināja, ja brauc ar dārgu, iespaidīgu automobili, tātad, veiksminieks, bet, ja ar kaut jaunu, bet nelielu automašīnu, tad jau neveiksminieks vai dīvainis. Tagad cilvēki ar automašīnas palīdzību vairs necenšas izlikties turīgāki un ietekmīgāki, nekā patiesībā.
Jāmin arī tas, ka šogad automašīnas pircēji detalizēti interesējas par to, cik izmaksās nolūkotās automašīnas ekspluatācija, kāds ir degvielas patēriņš, par kādu cenu automašīnu varēs nepieciešamības gadījumā pārdot. Reti gadās sastapt pircēju, kurš iekrājis 20 tūkstošus un tad, vienojoties par līzingu 80 tūkstošu apmērā, iegādājās ļoti dārgu, elitāru automašīnu, savukārt pirmskrīzes labajos gados šādu klientu netrūka.
Kāda ir saistība starp automašīnas zīmolu un tās vadītāja braukšanas kultūru?
Daudzi pircēji, izvēloties automašīnu, stāsta, ka grib nopirkt lielu un iespaidīgu spēkratu tāpēc, ka satiksmes dalībnieki izturas ne visai korekti pret mazām automašīnām. Uz ceļa respektē to, kurš brauc ar iespaidīgu džipu, bet ignorē autovadītāju pie ikdienišķākas automašīnu stūres. Tas tikai liecina par to, ka ārējais spožums mūsu sabiedrībā diemžēl šķiet svarīgāks nekā intelekts un personība.
Visu interviju lasiet rīt, 18. jūlijā, laikrakstā Diena.