Pa kuru ceļu ies politiķi?

Par kompromisu var uzskatīt to, ka valdība šonedēļ atbalstījusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru mērķis ir mazināt birokrātiskos šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paziņojis, ka "Latvija nedrīkst zaudēt konkurētspēju birokrātisku šķēršļu dēļ", taču arī uzsvēris, ka atbalstītie grozījumi "nekādā veidā neveicina lētā darbaspēka ievešanu".

Jāatgādina, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nesen paziņoja – tās biedru aptauja parāda – 64% uzņēmēju ir sastapušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, bet 76% uzņēmēju problēmas radījusi arī augsti kvalificētu darbinieku atrašana. Tādā veidā tiek dots mājiens pie varas esošajiem politiķiem, ka ir plašāk jāatver darba tirgus strādājošajiem no ārvalstīm.

Tomēr, ja paraugās uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, redzams, ka bezdarbnieku Latvijā ir ievērojami vairāk nekā vakanču – novembra beigās bija reģistrēti 53 783 bezdarbnieki un 32 659 vakances. Tātad, kā Diena jau iepriekš rakstījusi, vien skaitliski vērtējot, bezdarbnieki varētu aizpildīt visas vakances un arī tad vēl bezdarbs pastāvētu. 

Ja uzņēmēji tomēr apgalvo, ka trūkst gan mazkvalificētu darbu veicēju, gan profesionālu speciālistu, jāsecina, ka ir vairākas būtiskas problēmas, pirmkārt, nepilnības bezdarbnieku pārkvalifikācijā, otrkārt, tik zemas algas, par kādām neviens nevēlas strādāt, un, treškārt, nav izveidots jēgpilns atbalsta mehānisms cilvēkiem, kuri no tiem novadiem, kuros vakanču gandrīz nav un bezdarba līmenis ir ap 20%, kā, piemēram, Ciblas novadā un Zilupes novadā, būtu gatavi pārcelties uz Rīgu un citām pilsētām, kurās ir daudz vakanču un bezdarba līmenis ir vien ap 3–4%. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir definējis vēl vienu problēmu – Rīgā, salīdzinot ar algu līmeni, ir ārkārtīgi augstas mājokļu īres cenas, bet racionāli risinājumi šai problēmai valsts un pašvaldības līmenī netiek piedāvāti.

Protams, diskusijas par viesstrādniekiem ir aktuālas ne tikai Latvijā. Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Paula Lehtomeki Dienai nesen sacīja: "Mūsu sabiedrība noveco, mums nepietiek darbaroku, un tās ir iespējams nodrošināt tikai, ļaujot iebraukt cilvēkiem no citām valstīm. Mēs arī ticam, ka spējam pilnvērtīgi integrēt viņus Ziemeļvalstu sabiedrībā."