Premjera amatu Hans zaudēja pēc tam, kad opozīcijas pusē, atsaucoties uz protestiem, kas valstī sākās degvielas un pārtikas cenu kāpuma dēļ, pārgāja kā viņa iepriekšējie politiskie sabiedrotie, tā arī vairāki Hana vadītās partijas Pakistānas kustība par taisnīgumu parlamentārieši. Tieši pārbēdzēji arī izšķīra parlamentā notikušā balsojuma par neuzticības izteikšanu Hanam likteni – par viņa atstādināšanu no amata nobalsoja 174 no 342 parlamentāriešiem, un tāds pats skaits deputātu arī atbalstīja iepriekš opozīcijā bijušās Pakistānas musulmaņu līgas-N līdera Šehbaza Šarifa ievēlēšanu par nākamo premjeru.
Pats par sevi šāds scenārijs nav neparasts un regulāri tiek piedzīvots arī "labās ģimenēs", tomēr Pakistānas gadījumā milzīga nozīme ir ģeopolitikai. Hans ne tikai ir Pakistānā dominējošo antiamerikānisko noskaņojumu (ja var ticēt aptaujām, tie ir vieni no augstākajiem pasaulē) simbols, bet arī īstenoja valsts iekļaušanas tā sauktajā Lielajā Eirāzijā projektus. Tuvināšanās ar Ķīnu, attiecību ar Indiju normalizēšana pastāvošo iespēju robežās, kopīgi ar Krieviju gāzesvadu projekti un citi soļi strauji mazināja ASV un rietumvalstu ietekmi Pakistānā, nostiprinot pirmkārt jau Ķīnas pozīcijas.
Šarifs, plaši zināmas politiskās dinastijas pārstāvis, tikmēr tiek uzskatīts par proamerikānisku politiķi, un tikai retais šaubās, ka viņa vadībā tiks mēģināts mainīt valsts ģeopolitisko kursu, atrodot iemeslus atteikties no sadarbības ar Ķīnu un Krieviju, tāpat valda uzskats, ka ir gaidāma attiecību pasliktināšanās ar Indiju. Ne velti it īpaši ASV eksperti uz varas maiņu Pakistānā raugās ar optimismu, uzskatot, ka tā ļaus pastiprināt spiedienu uz Ķīnu un Krieviju, atraujot no tām nozīmīgu partneri, kā arī uz Indiju tās sarežģīto attiecību ar Pakistānu dēļ.
Vienlaikus ir arī citi Rietumiem daudz mazāk labvēlīgi scenāriji. Gadījumā, ja Hanam un viņa atbalstītājiem izdosies panākt parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tā nākamās vēlēšanas ir gaidāmas 2023. gada oktobrī), iespēja, ka Šarifam izdosies saglabāt varu, ir maz ticama. Savukārt Pakistāna šādā gadījumā atmetīs šaubas un pilnībā pāries Rietumu oponentu nometnē. Vēl sliktāk būs, ja pretrunu skaidrošana pāraugs vardarbībā vai pat pilsoņu karā, kas nozīmēs kā jaunu lielā mēroga nestabilitātes zonu, tā bēgļu straumes, un pirmkārt jau Eiropas virzienā.