Var piekrist, ka Latvijai joprojām raksturīgā tendence – mazkvalificētu darbu veicējs pēc dažu mēnešu strādāšanas, piemēram, būvlaukumā, līzingā iegādājas jaudīgu, ekskluzīvu automašīnu, lai, kā mēdz sacīt, "pazīmētos", un brauc ar auto pat no mājām līdz netālajam restorānam – tiešām nav videi draudzīga un nav arī racionāla. Taču, ja gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits, gan sabiedriskā transporta uzņēmumu amatpersonas aicina visus iedzīvotājus braukt ar sabiedrisko transportu, nevis privāto automašīnu, pašiem vajadzētu novērst vairākas nepilnības.
Ja vērtē situāciju Rīgā, jāteic, lai arī, salīdzinot ar Tallinu un Helsinkiem, mūsu galvaspilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūra ir vecmodīgāka, tomēr kopumā nav slikti. Pieaugušiem cilvēkiem, kas dzīvo kādā no mikrorajoniem un strādā Rīgas centrā, pārvietošanās ar sabiedrisko transportu problēmas nerada. Tas ir mīts, ka tramvaji, trolejbusi un autobusi vienmēr ir pārpildīti un publika tajos – allaž biedējoša. Protams, dzērāju, narkomānu un kabatzagļu klātbūtne ir iespējama, taču nav tā, ka tikai ar atkarībām sirgstoši indivīdi un noziedznieki pārvietotos ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Tiesa gan, sabiedriskais transports noteikti nav labākais pārvietošanās veids pirmsskolas vai sākumskolas vecuma bērniem, kam jānokļūst bērnudārzā vai skolā. Ja ģimenē ir bērns, kas jaunāks par 10–12 gadiem, vai vairākas atvases, automašīna varbūt nav obligāti nepieciešama, bet noderīga gan.
Sabiedrisko transportu Rīgā var raksturot ar vārdiem "var iztikt", savukārt ar transportu uz reģioniem ir daudz bēdīgāk.
Vēlu vakaros aizbraukt no Rīgas uz nomaļākiem novadiem ir visai sarežģīti. Gaisotne autoostā arī nav patīkama. Tā gan nav autobusu kompāniju vaina, ka Rīgā autoosta atrodas nelabvēlīgā rajonā – pie Centrāltirgus, nevis dzīvojamo kvartālu vidū kā Tallinā vai kaimiņos muzejam un teātrim kā Helsinkos, bet realitāte ir tāda, ka Rīgas autoostas vide nav tāda, kurā ieteiktu uzturēties ciemiņiem no laukiem vai ārvalstu tūristiem. Turklāt daudzu Latvijā kursējošo autobusu tehniskais stāvoklis un komforts joprojām ir ļoti bēdīgs.
Savukārt ar aicinājumiem braukt pa dzelzceļu amatpersonām vajadzētu pagaidīt līdz brīdim, kad pa sliedēm beidzot trauksies jaunie pasažieru vilcieni.
Krējums Saldais
einars
Aizsajūsmasaizrāvāselpa