Pie kam, kas šajā gadījumā ir pat vēl būtiskāk, vienošanās panākta Pekinā un ar Ķīnas starpniecību.
Diplomātisko attiecību atjaunošana, protams, nenozīmē, ka starp abām šīm nozīmīgajām islāma pasaules valstīm un divu dažādu islāma novirzienu centriem (Irāna ir šiītu islāma centrs, savukārt Saūda Arābija – viena no sunnītu islāma citadelēm, kurā atrodas galvenās visiem musulmaņiem nozīmīgas svētvietas) būtu atrisinātas visas pretrunas, kas arī nav iespējams principā. Tajā pašā laikā noprotams, ka par galvenajiem aktuālo konfliktu cēloņiem (tostarp domstarpībām Jemenā) ir panāktas vienošanās, un attiecīgi arī rezultāts ir diplomātisko un vismaz ierobežotu tirdzniecības attiecību atjaunošana, kas gaidāms divu mēnešu laikā.
Pati par sevi šāda ziņa, jāpiebilst, nav negaidīta, jo vairākos reģiona plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka abas šīs valstis ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) starpniecību neoficiāli meklē iespējas normalizēt attiecības. Kā iespējamās abām pusēm pieņemamas oficiālās starpnieces (AAE šai lomai nepietiek "svara", un šī valsts arī ir cieši saistīta ar Saūda Arābiju) savukārt tika minētas Krievija vai Eiropas Savienība, kas gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā abos gadījumos šķita ļoti maz ticami. Ķīna, kas tradicionāli neizrāda interesi par konfliktiem, kuri uz to tieši neattiecas, šai lomai piemērota netika vispār, un šā iemesla dēļ fakts, ka vienošanās tika panākta tieši Pekinā un ar Ķīnas starpniecību, kļuva pat par vēl lielāku sensāciju nekā pati vienošanās.
Galvenais šajā gadījumā acīmredzami ir ģeopolitiskais moments – fakts, ka vismaz formāli ASV galvenā sabiedrotā arābu pasaulē Saūda Arābija normalizē attiecības ar ASV galveno ienaidnieci reģionā Irānu, izmantojot ASV galvenās globālās ģeopolitiskās oponentes Ķīnas starpniecību (un acīmredzami nerēķinoties ar ASV viedokli par to, kādām vajadzētu būt Saūda Arābijas un Irānas attiecībām). Ķīnas gadījumā tas savukārt ir iepriekš neafišēts pieteikums Pekinas globālās lomas ievērojamai palielināšanai. Iespējams, ka arī sava veida prelūdija pirms mēģinājuma uzņemties starpniecību Krievijas un Ukrainas kara apturēšanā. Viss kopā tas savukārt nozīmē no iepriekšējās radikāli atšķirīgu, jaunu ģeopolitisko realitāti.