Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Piemērs acu priekšā

Plašsaziņas līdzekļos šonedēļ parādījās informācija par ASV jau kārtējo aizsardzības ultimātu apvienotajai Eiropai. Atbilstīgi ziņām no Eiropas Savienības (ES) kategoriskā tonī tiek prasīts, lai tā mainītu savu politiku attiecībā uz attīstības sākumstadijā esošo aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un iesaistītu tajā arī ASV ieroču un bruņojuma ražotājus.

Kā paziņojis ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas jautājumos Maikls Mērfijs, pretējā gadījumā Eiropa riskē palikt vienatnē pret tādiem draudiem kā Krievija. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvis arī piebildis, ka gadījumā, ja ES normatīvi netiks mainīti, eiropiešiem nāksies izdarīt izvēli starp "atteikšanos no pasaulē labāko tehnoloģisko iestrāžu izmantošanas" un sava bruņojuma izstrādi.

Runa ir par pastāvīgo strukturēto sadarbību aizsardzības jomā (PESCO) un topošo Eiropas Aizsardzības fondu, kuram laikā no 2021. gada līdz 2027. gadam paredzēts piešķirt 13 miljardus eiro, un jau ir izvēlēti 34 ieroču un bruņojuma izstrādes projekti PESCO ietvaros, ar kuru īstenošanu nodarbosies fonds. Iecerēts, ka ieroči, kā nonāks Eiropas armiju rīcībā, tā arī tiks eksportēti.

Projektā nav paredzēta ārpus ES esošo valstu (lasiet – ASV) kompāniju līdzdalība. Pirmkārt, eiropieši vēlas, tēlaini izsakoties, atstāt naudu ģimenē, bet, otrkārt, ASV pastāv dažādi ieroču un militāro tehnoloģiju eksporta ierobežojumi, kas atklāti tiek izmantoti politiskiem mērķiem. Rezultātā ASV valdība var kā neļaut izmantot eiropiešiem savus risinājumus, tā aizliegt gatavās produkcijas pārdošanu tai vai citai valstij, ko Eiropa atsakās pieļaut.

Ilgākā laikā, ja iniciatīva izrādīsies veiksmīga, ES ir labas izredzes kā ievērojami samazināt atkarību no ASV ieroču un bruņojuma piegādēm, tā palielināt daļu starptautiskajā tirgū. Pretēji skeptiķu apgalvojumiem tas nav nereāli, turklāt piemērs, kā kopīgiem spēkiem radīt Eiropas kompāniju, globālas industrijas līderi, ir visu acu priekšā un saucas Airbus.

Pirms piecdesmit gadiem, kad tika izveidots aviobūves gigants, par tā nākotni pastāvēja pat vairāk skepses, nekā par vienoto Eiropas militāri rūpniecisko kompleksu pastāv šodien. Un, ja tagad šķiet smieklīga tēze, ka Eiropas lidmašīnas nekad nespēs konkurēt ar Boeing, tad kamdēļ lai pēc dažiem gadu desmitiem nešķistu smieklīgi arī tādi paši apgalvojumi par Eiropas ieroču ražotājiem?

Cits jautājums ir, vai apvienotajai Eiropai pietiks spēka turēties pretim ASV spiedienam, jo šajā gadījumā runa ir ne tikai par miljardiem, bet arī par Eiropas stratēģisko neatkarību, turklāt galvenokārt tieši no ASV.

Top komentāri

Summa nemainās
S
https://www.globalfirepower.com/defense-spending-budget.asp
trusis nejaukais
t
Sedleniekam iesalu mazaak sapnjot slapjos sapnjus un filoneet mullkjiibas. Airbuss nav piemeers, jo Airbuss vispaar tika nodibinaats jau 70ajos ar meerkji apvienot aviacijas industriju eiropaa jo logjiski viena kompaanija nespeetu pacelt taadus projektus. Bet tas bija 70tajos kad Eiropaa viss veel bija kaartiibaa un taada EU nevienam nechakareeja praatu. Tagad Eiropa nespeej vienoties pat elementaaros sadziives jautaajumos kur nu veel sapnjot par militaaro industiju, ar shitaadiem miizalaam tak nekas tur nebuus veel gadus 20. Tie ir nereaali sapnji diemzheel.
Irlielāmērāticams
I
ka visspilgtākais, pamācošākais "piemērs acu priekšā" ir skolas, kas tiek pārbūvētas par veco ļaužu namiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē