Tas labi sasaucas manā intervijā ar vadības jomas eksperti Ievu Kalvi runāto, ka ne visi jautājumi ir tādi, ko var likt uz balsošanu, un tas nekādā ziņā nav demokrātijas apdraudējums, drīzāk otrādi.
Dzīvē daudzkārt esam pārliecinājušies, ka demokrātiskās procedūras, atklātība, publiska lemšana var tikt vērstas pašas pret sevi. Spilgts piemērs teiktajam ir valdības atklātās sēdes, kuras jau kritizējis pat to ieviesējs Repše, atzīstot, ka no tā demokrātijas teātris vien sanācis, jo nu visu izlemj aizkulisēs, bet sēdes laikā lomu tēlotāji visu uzmanību velta tam, lai iespējami labi sevi pasniegtu publikai. Dažā kaimiņvalstī iets vēl tālāk, tur vara demokrātiskas procedūras veikli izmantojusi politiskās konkurences mazināšanai, piesedzoties gan ar nacionālās drošības apsvērumiem, gan tautas pausto gribu. Pie mums politiskā vara gan laimīgā kārtā nav koncentrēta vienās rokās, tomēr tas nenozīmē, ka esam vairāk pasargāti no līdzīgām manipulācijām. Kā tas, piemēram, ir ar kategorisko prasību pat valsts augstāko amatpersonu ievēlēt atklāti, jo tā, lūk, nevarēšot aizkulisēs neko sarunāt utt. Pilnīga aplamība! Tikai slēpts balsojums ļauj deputātam izdarīt tādu izvēli, kādu pats tiešām vēlas, nebaidoties kontroles un nosodījuma, vienalga, no partijas vadības vai publikas skaļākās, neiecietīgākās daļas. Tiklīdz ir atklāts balsojums, tā uzreiz ir iespēja attiecīgo lēmuma pieņēmēju raustīt uz visām pusēm gan uzbāzīgi tincinot par izvēles pamatojumu, gan publiski izsmejot, ka bijis par "nepareizo". Būtiski apzināties, ka publiskajā telpā, kas tagad pārsvarā asociējama ar interneta saziņas vidi, valdošie viedokļi ne vienmēr reprezentē sabiedrības vairākuma noskaņojumu, kā to parāda arī vēlēšanu rezultāti, taču nenoliedzami, ka pat mazas aktīvistu daļiņas sacelts troksnis var lēmumu pieņēmējus sabaidīt, motivēt, kā saka, mīļā miera labad pieslieties attiecīgajiem trokšņotājiem.
Esat pamanījuši, ka gadījumos, kad kāda persona publiski tiek definēta kā «sliktā», nekādus milzu garos pamatojumus neviens nemeklē? Pietiek ar brīžiem nebūtisku kļūmi, kādu neveiklu frāzi, kā savulaik Slakterim, lai "noraktu" attiecīgo personu. Proti, radītu tādu sabiedrības attieksmi, kas izslēgtu jebkādu viņa iespēju atkal gūt panākumus vēlēšanās. Kāpēc tā dara? Jo kādam citam tā ceļš pie politiskajiem "labumiem" kļūst brīvāks.
Secinājums: demokrātija vairāk jāsargā no visa veida manipulēšanas ar tās principiem.
dzimmijs13
melniekam trollim