Plašā konfrontācija

Diplomātu karus sāka vēl Baraks Obama, kurš izraidīja no ASV 35 Krievijas diplomātus, kā arī liedza pieeju diviem Maskavas diplomātiskās misijas īpašumiem. Kremlis ilgi vilcinājās ar atbildi, taču, kad ASV prezidents Donalds Tramps augusta sākumā parakstīja likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, lika amerikāņiem samazināt viņu diplomātiskās misijas darbinieku skaitu Krievijā līdz Krievijas diplomātiskās misijas ASV darbinieku skaitam jeb par 755 cilvēkiem. ASV atbildēja, uz nenoteiktu laiku pārtraucot tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijā, kā arī pieņemot sākotnēji minēto lēmumu.

Tagad bumba atrodas Krievijas pusē, un nav šaubu, ka sekos Maskavas atbildes gājiens, tostarp ticams, ka liedzot pieeju ASV konsulātam Jekaterinburgā. Attiecīgi diplomātu kari turpināsies, jo sevišķi tādēļ, ka vēl sliktākas abu lielvalstu attiecības īpaši kļūt vairāk nevar. Jāņem arī vērā, ka ASV un Krievijas ekonomiskā sadarbība un attiecīgi arī zaudējumi no konfliktēšanas ir ļoti pieticīgi, kas papildus stimulē demonstrēt principialitāti.

Vienlaikus šāda līmeņa diplomātu kari, lai kādi arī būtu to cēloņi, sniedzas tālu pāri tikai ASV un Krievijas attiecībām. Tā notiekošais ir nepārprotams signāls, ka ASV prezidents Tramps iekšpolitiskā konflikta dēļ ir atteicies no sava sākotnējā nodoma normalizēt ASV un Krievijas attiecības, jo pēdējais lēmums nav iespējams bez prezidenta svētības. Attiecīgi arī mēģinājums atkārtot kādreizējā valsts sekretāra Henrija Kisindžera leģendāro diplomātisko gājienu (Kisindžers 70. gados spēja noslēgt būtībā ASV un Ķīnas draudzības paktu pret PSRS), tikai apmainot vietām Ķīnu un Krieviju, ir cietis neveiksmi. Cits jautājums ir, vai šāda draudzība vispār bija iespējama, tomēr Trampam tā arī netika ļauts pamēģināt, pat neraugoties uz faktu, ka tieši Ķīna objektīvi ir ASV galvenais stratēģiskais oponents.

Vēl vairāk – de facto ir izveidojusies Ķīnas un Krievijas stratēģiskā alianse, un būtībā jau ir sākusies plaša mēroga un spektra konfrontācija starp ASV un vienlaikus abām šīm lielvalstīm, kā arī virkni mazāka mēroga tām pieslējušos valstu ar Irānu priekšgalā. Šīs konfrontācijas ietvaros ekonomiskos un politiskos upurus uz uzticības altāra nāksies nest arī tām valstīm, kuras sevi dēvē par ASV sabiedrotajām.