Pret viltus ziņām ar saprātu

Latvijā jautājums par likumu gatavošanu ir aktuāls saistībā ar pēdējā laikā gan pie mums, gan citās valstīs intensīvi apspriesto viltus ziņu problēmu, kas it īpaši iesakņojusies interneta vidē. Te jāuzsver, runa nav par atšķirīgu viedokļu paušanu, bet par apzināti nepatiesu faktu izplatīšanu. Mediju vidē tiek akcentēts tas, ka, iespējams, mūsdienīgi likumi var kļūt par ieroci karā ar viltus ziņu nekritisko uztveršanu sabiedrībā un straujo, stihisko izplatību. (Mediju eksperte Anda Rožukalne sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv nesen prognozēja, ka šogad Latvijā gaidāma "jauna mediju tiesiskā regulējuma veidošana kopējai mediju videi".) 

Patlaban joprojām spēkā ir vēl XX gadsimtā pieņemtais likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Lai arī šī likuma terminoloģija ir tik novecojusi, ka, par to stāstot, piemēram, augstskolas Turība žurnālistikas studentiem nākas izskaidrot virkni likuma formulējumu, jo, teiksim, jēdzienu, "masu informācijas līdzekļi" jau sen aizstājis jēdziens "mediji", šis likums stingri definē gan žurnālista un redaktora tiesības un pienākumus, gan nepatiesu ziņu atsaukšanas un atvainošanās kārtību, gan arī gadījumus, kad medijam nav jāatbild pat par nepatiesu ziņu izplatīšanu, gan arī daudzus citus ar mediju darbu saistītus aspektus. Taču likumā netiek runāts par regulējumu anonīmai informācijas plūsmai internetā. Tuvāk interneta videi ir jau XXI gadsimtā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, bet praktiski tas šobrīd diezin vai ir iedarbīgs ierocis cīņā ar apzināti maldinošas informācijas izplatīšanu sociālajos tīklos un diskutablas izcelsmes vietnēs virtuālajā realitātē.

Lai arī kādi mediju likumi Latvijā tiks uzrakstīti, domājams, ka nākotnē tieši faktu patiesums būs tas, kas atšķirs profesionālus medijus no amatieriska saturiskā rasola, kurš bez jebkādas atbildības izjūtas iesviests kaut kur interneta plašumos. Protams, katra cilvēka paša izvēle ir lasīt (skatīties, klausīties) likumu ietvaros strādājošus medijus, kuros norādīta to veidotāju komanda, vai anonīmu informācijas gūzmu. Tikai vērts atcerēties seno teicienu, ka kvalitāte anonimitātes aizsegā neslēpjas. It īpaši demokrātiskā valstī, kādā mēs, par laimi, dzīvojam.