Prezidents Bērziņš: Attiecībās ar Krieviju mūsu vienīgais ierocis ir diplomātija

Pēc tā, kā starptautiskos kontaktos veicas mūsu uzņēmējiem, redzam, ka eiro ieviešana vērtējama kā ļoti pozitīvs solis. Taču, protams, pie tik mazas ekonomikas un tik maziem apjomiem, kādus varam piedāvāt, eksports pa visu pasauli nav iespējams - nepietiek, ko eksportēt. Sadarbībā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir jāpalielina apjomi un jāmeklē jauni tirgi, to mēs jau intensīvi darām.Ja tālākas valstis, ar maziem apjomiem arī transporta izmaksas sanāk neadekvāti lielas.Tāpēc svarīgi fokusēties uz konkrētām valstīm. Līdz ar to var saprast uzņēmēju interesi par tuvākajiem tirgiem. Izejot no šī apsvēruma, veidots arī manu vizīšu plāns nākamajam gadam. Janvārī kopā ar plašu uzņēmēju delegāciju brauksim uz Somiju. Pēc tam Norvēģija, tad Austrija. Līdzīgi kā iepriekš fokusējāmies uz austrumiem, tā tagad līdzvērtīgi uz Eiropas valstīm.Kā mūsu uzņēmējus uztver "jaunajos tirgos"?Labi. Interese ir. Taču tajās valstīs, uz kurām orientējamies, projekti parasti ir miljardos. Kā jau iepriekš minēju, mums vienas nulles pietrūkst...Taču ir arī panākumi, piemēram, lieliski veicas Latvijas finierim, kas pierāda, ka Latvija var ieiet tādās valstīs un tādos sektoros, kas vēl nesen likās pilnīgi neticami. Protams, nākamgad viens izcils pasākums būs Valmieras stikla šķiedras jaunās rūpnīcas atklāšana Amerikā.Būtu jau labāk, ja jaunu rūpnīcu atklātu Latvijā, nevis aiz okeāna...Tas, ko ražo Valmieras stikla šķiedra, tomēr ir stratēģisks produkts, un tā ražošanā gluži dabīgi ir izvērsties tur, kur vislielākais pieprasījums. Bet ar to ir saistīts arī pretējais process - vairāki uzņēmēji no Amerikas jau ir izrādījuši interesi ražot savus produktus tuvāk Latvijā esošajai rūpnīcai.Kādreiz rietumvalstu uzņēmēji tiecās apgūt Krievijas tirgu, nu situācija sarežģījusies, un tomēr - kādas perspektīvas attiecībām ar kaimiņiem?Skatoties uz nākamo gadu, ir skaidras sadarbības iezīmes un jau faktiski noslēgti reāli līgumi ar Baltkrieviju. Attiecību attīstība varētu būt salīdzinoši strauja. Mums tas ir svarīgi, jo arī Eiropas Savienībā par to spriež arvien vairāk - kaimiņu politika ir ļoti svarīga. Tas it sevišķi skar Eiropas dienvidu valstis attiecībā uz imigrācijas jautājumu risināšanu - labāk veicināt kaimiņvalstu attīstību nekā cīnīties pret nelegāliem ieceļotājiem.Protams, pāragri spriest, bet pirmajā Eiropas līderu saietā, kas notiks janvāra sākumā Rīgā, viens no jautājumiem varētu būt saistīts ar attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju, kur būtībā Latvijai būs ļoti liela loma. Mūsu priekšrocība ir tā, ka šo Eiropas Savienības austrumu kaimiņu daudzās jomās izprotam labāk nekā rietumvalstu politiķi.Dienas Biznesa rīkotajā konferencē no uzņēmēju puses izskanēja milzīga kritika politiskajai vadībai gan par ārlietu ministra kareivīgo attieksmi pret Krieviju, gan Saeimas priekšsēdētājas atteikšanos runāt ar kaimiņvalsts vēstnieku. Pragmatisms faktiski ir nulle. Politiķi, kuriem jābūt par problēmu risinātājiem un komunikatoriem, problēmas iedzen nerisināmā stāvoklī. Kādai, jūsuprāt, būtu jābūt mūsu amatpersonu politikai attiecībās ar Krieviju?Attiecībās ar Krieviju mūsu vienīgais ierocis ir diplomātija. Kādi vēl varianti? Būvēt Berlīnes mūri? Bet tas arī reiz tika sagrauts. Ja mēs 90. gadā spējām atrast mierīgu risinājumu, kad situācija bija daudz smagāka, domāju, ka tagad viss ir daudz vienkāršāk izdarāms. Tikai nevis pagriežot muguru, bet runājot. Jāsaprot, ka priekšvēlēšanu laiks ir beidzies. Ja skatāmies uz pasauli globāli, es vienmēr atceros Šimona Peresa teikto, ka valdību loma arvien samazinās un droši, ka samazināsies arī turpmāk; pasauli arvien vairāk vada lielais bizness. Ja kāds domā, ka to varēs apturēt, jāsaprot, ka tas neizdosies.Taču politisko vēstījumu nozīme arī saglabājas.Piekrītu. Taču, ņemsim par piemēru jau pieminēto Krieviju - grūti atrast kādu lielo pasaules koncernu, kura šajā valstī nebūtu. Ar to saistīta gan cilvēku kustība, gan cilvēku iespējas.Vēl viens faktors - mums Krievija un Baltkrievija ir lielākie kaimiņi ārpus Eiropas Savienības, un, kā es parasti saku saviem ārzemju kolēģiem, mans mērķis ir rīkoties tā, lai šīs abas valstis paliktu kā labi kaimiņi un tikai kaimiņi. Ja uzmūrēs sienu, tā vienalga būs īslaicīga. Neglābjami. Kura puse uzvarēs, par to var strīdēties.Faktiski jau zaudēs abas...Tas, ka zaudēs abas un vinnētājs būs kāds trešais, ir skaidrs. No šāda viedokļa un mūsu ilgtermiņa saglabāšanās viedokļa jautājums par attiecībām ar kaimiņiem ir ļoti būtisks. Tagad tas ir nedaudz piebremzēts, bet vēl nekur nav pazudis. Ja kāds politiķis domā, ka Latvija būs Eiropas galapunkts, tad tā arī būs un Latvija paliks vien nomale. Es tā nedomāju un šādu pieeju neatbalstu.Visa intervija ar prezidentu lasāma laikraksta Diena 19.decembra īpaši biezajā 40 lappušu numurā!**