Diskutējot par to, kam cik lielas nodokļu likmes maksāt, maz dzirdam par to, kā savus izdevumus plāno optimizēt un padarīt efektīvākus nodokļos iekasētās naudas tērētāji – respektīvi, publiskais sektors un vispirms jau valsts pārvalde. Izskatās tā, ka nodokļu maksātājiem jābūt gataviem dažādām, reformas radītām virāžām, bet valsts sektors dzīvos tikpat relaksēti un funkcionēs ar tikpat diskutablu efektivitāti kā līdz šim. Tas, ka reformas rezultātā var samazināties nodokļos iekasētās naudas daudzums, tika uzsvērts jau pavasarī – saistībā ar reformas sākotnējo, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstīto variantu. Taču kur bija valsts pārvaldes skaļi pausta gatavība mazināt savus izdevumus un apsolīt, ka nodokļu maksātāju nauda netiks tērēta gandrīz bezjēdzīgām birokrātiskām procedūrām un, piemēram, dārgiem, novecojušiem e-projektiem, kas reti kuram tiešām vajadzīgi?
Turklāt birokrātija nodokļu reformas rezultātā draud nevis samazināties, bet pat pieaugt. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas nosacījumi no autoratlīdzībām. "IIN likme 23% apmērā, kuras nosacījumi paredz, ka gada beigās autoratlīdzību saņēmēji var atgūt no valsts pārmaksātos 3%, ir neizdevīga," aģentūrai LETA sacījis Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, norādot, ka vairums iedzīvotāju, kuri saņem autoratlīdzības, to pārmaksu nemēģinās atgūt apgrūtinošo birokrātijas procesu dēļ. Vērts ņemt vērā, ka te nav runa tikai par preses un citu mediju vidi, jo autoratlīdzības tiek maksātas par radošu darbu ļoti plašā jomu lokā – no literatūras līdz zinātnei.
IIN maksāšanas kārtība no autoratlīdzībām ir tikai viens piemērs. Birokrātijas palielināšanās jau radījusi bažas arī saistībā ar citiem pašreizējā nodokļu reformas varianta aspektiem. Savukārt jebkāda birokrātija, kā zināms, palielina izmaksas, kas atkal jāsedz nodokļu maksātājiem. Latvijā kā pozitīvais paraugs bieži tiek minēta Igaunija, norādot arī to, ka tur, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā cilvēkresursi ir strukturēti pārdomātāk nekā Latvijā. Vai tiešām mūsu valstī nodokļu reformas mērķis ir administratīvā sloga un birokrātijas palielināšana?