Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Bažas par reformas rezultātu rada tas, ka nav jūtams, ka reformu īstenos sistēmiski un visaptveroši

Reformēt – pārdomāti un cilvēkam vērtīgi

Uzbangojusī kārtējā viedokļu sadursme starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par ministra Jura Pūces (AP) prezentēto administratīvi teritoriālās reformas projektu izgaismo problēmu valsts pārvaldē – akūti izteiktu nespēju visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi diskutēt par aktuālo jautājumu. Spriežot pēc pieaugošā pašvaldību protestu apjoma pret iecerēto reformu, iespējams, ka tādā gadījumā, ja VARAM turpinās uzstājīgo idejas virzīšanu par spīti pieaugošajam revolucionārajam noskaņojumam pašvaldībās, arī šis projekts kādā brīdī iegulsies "noputējušo ieceru plauktā" un kārtējais reģionālās reformas projekts beigsies, tā arī īsti nemaz nesācies.

Jāatzīst, pašreizējā idejas stadijā ir ļoti grūti atrast kaut ko izteikti sliktu vai izteikti labu gan vienas, gan otras puses paustajos argumentos par reformu, jo

ir taču skaidrs – Pūces prezentētā ideja pašreiz vispareizāk nebūtu uzskatāma par kaut ko vairāk kā sākotnējo ideju,

uz kuras pamata tad arī varētu sākt plašāku diskusiju un iecerētās reformas konkrēto darbību vērtēšanu, precizēšanu un reformas gala versijas veidošanu. Un šeit svarīga ir konstruktīva abu pušu rīcība – bez skaļiem paziņojumiem un konfrontācijas.

Nevar apgalvot, ka pašvaldības reformai pretojas tikai tāpēc, ka siltos krēslos sēdošie vietvaru cilvēki uztrauktos, ka pašvaldību skaita samazināšanas dēļ varētu zaudēt amatus, jo skaidrs, ka reforma nozīmē arī štata vietu samazināšanu.

Vienlaikus – ir gana daudz pašvaldību, kurās būtu ļoti lietderīgi sapurināt gadiem ierasto kārtību, ka vieni un tie paši cilvēki "sēž" amatos, it kā kaut ko strādā, ir atbildīgi par konkrētu darbu kvalitatīvu īstenošanu, taču patiesībā lietas nevirzās, jūtama izteikta stagnācija, kas vietējiem iedzīvotājiem pastiprina nolemtības sajūtu, ka nākotne zīmējama melnos toņos. Tāpēc silto amata vietu samazināšanās varētu būt labs stimuls daudziem pašapmierinātībā ieslīgušajiem vietvaru darbiniekiem vai nu uzlabot sava darba kvalitāti, vai arī – meklēt jaunu darbu.

Tomēr – vismaz no malas raugoties – vairāk bažas par reformas rezultātu rada tas, ka nav jūtams, ka reformu īstenos sistēmiski un visaptveroši.

Proti, ka līdz ar automātisku robežu pārdali uz papīra reāli uzlabosies reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo ne jau lielāks pašvaldības budžets ir "laimes lācis", kas visu atrisinās. Tāpēc reformai jābūt plašākai, iekļaujot tajā virkni citu reformu – izglītībā, veselības un labklājības sistēmā, autoceļu tīklā – pilnīgi visu, kas svarīgs reģionā dzīvojošam cilvēkam. Tas, ka šīs jomas ir pieminētas reformas plānā, šobrīd nerada pārliecību, ka tas viss beigās nepaliks tikai uz papīra. Un tam ir gana daudz jau piedzīvotu piemēru. 

Jācer, ka vietvaru un centrālās varas politiskajā karā netiks aizmirsts galvenais – cilvēks reģionā, kurš, starp citu, arī maksā nodokļus. 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka šis varētu būt tas unikālais gadījums, kad jēdziens "re-forma" (atjaunošana iepriekšējā veidā) netiek lietots pavirši un neatbilstoši. Patiešām RE-FORMĒSIM Latvijas administratīvo iedalījumu iepriekšējā - padomju laika 26 rajonu veidā!
Ak
A
Kāds mērķis reformai un kādi ieguvumi? Varbūt , ka tā ir vajadzīga, bet ne šā brîža piedāvājumā.
Provinciaļnijs
P
Reformētāji par nodokļu maksātajiem un par cilvēkiem vispār ārstus, pensionārus, skolotājus un citus novadu un pagastu ļaudis, kas pārtiek no budžeta izmaksām un pabalstiem, uzskata visai nosacīti.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē