Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Reirs: Plānojam vērsties pret darba iznomāšanu

Jauni izdevumi, bēgļi un nākamā gada budžets -  finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā Magdai Riekstiņai.

Aktualitāte patlaban ir patvēruma meklētāju uzņemšana. Patvēruma meklētāju ierašanās Latvijā var dot pienesumu valsts budžetam vai radīt jaunus izdevumus?

Sākotnējā posmā jārunā par izdevumiem. Tie jau ir ieplānoti. Mēs sadarbojamies ar Eiropas Komisiju (EK), un kopumā mums paredzēts finansējums aptuveni pieci miljoni eiro. Latvija ir iesaistīta Eiropas Savienības (ES) procesos, piemēram, aizturēto bēgļu transportēšana notiek par ES naudu. Mūsu robežsargi aktīvi piedalās patrulēšanā gan Grieķijas, gan Itālijas ūdeņos, bet nepieciešamie izdevumi nāk no EK. Tā ka Latvija jau līdzekļus saņem. 

Runas par robežkontroles atjaunošanu uz Latvijas/ Igaunijas un Latvijas/Lietuvas robežas jāuztver nopietni?

Tāda veida robežkontroli, kāda bijusi senāk, uz robežām ar Baltijas kaimiņvalstīm neatjaunosim, respektīvi, priekšlikuma par robežkontroles atjaunošanu nav bijis. Migrantu virzība starp Baltijas valstīm ir niecīga. Baltija nav populārākais migrantu galamērķis. Arī Ungārijas un Čehijas ministri teikuši, ka migrantus viņu valstis neapmierina. Migrantus vairāk interesē Somija, Vācija un Lielbritānija.

Jūsuprāt, Latvija migrantus neinteresē, jo mūsu valstī, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir zems atalgojums?

Būtisks nav tikai atalgojuma līmenis, bet arī pabalstu sistēma, jo tieši pabalstu sistēma ir pirmais faktors, ar ko sastopas patvēruma meklētāji, ierodoties kādā valstī. Latvijā pabalsti, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir zemi.

Kāds ir jūsu viedoklis, vērtējot no Latvijas ekonomiskās situācijas viedokļa, mūsu valsts darba tirgum līdzīgi kā Vācijas vai Zviedrijas darba tirgum ieceļotāji ir vajadzīgi?

Latvijā ir dažu nozaru pārstāvji, kuri sacījuši: «Lai tik patvēruma meklētāji brauc uz Latviju un te strādā.» Lauksaimnieki, piemēram, teikuši, ka viņiem saimniecībās darba roku trūkst, bet, manuprāt, pagaidām vēl ir pāragri spriest, jo mēs nezinām pašu patvēruma meklētāju mērķus saistībā ar viņu pārvietošanās iespējām Eiropā.

Jebkurā gadījumā svarīga ir integrācija. Ieceļotājiem jāpieņem Latvijas kultūras tradīcijas un jāspēj mūsu valstī integrēties, pastāvot tiem nosacījumiem, kas Latvijā ir kultūrvēsturiski. 

Cik pamatoti ir dažu politiķu izteikumi, ja Latvija iebildīs Briselei patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā, tad tiks ierobežotas Latvijas iespējas saņemt ES naudu?

Es šādus izteikumus vērtēju ar skumjām, bet nenosodu politiķus, kuri šādi izteikušies. Tas, ka Latvija negrib solidarizēties patvēruma meklētāju jautājumā brīdī, kad, piemēram, Itālijā ir humānā krīze, ES daudziem nav saprotams. Protams, neviens ES institūcijās neteiks, ka finansējums Latvijai tiek apturēts, bet var, teiksim, četrkāršot pārbaužu skaitu un ir dažādas citas metodes. Turklāt jāatceras, ka piekrišana 2009. gadā ar daudziem miljardiem finansēt Latviju, kurai tobrīd bija ļoti slikti ekonomiskie rādītāji, arī bija solidaritātes izrādīšana.

Kā vērtējat mūsu valsts nākamā gada budžetu?

Mums ir vēlme veidot valsts budžetu tā, lai iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas paliktu viņu rīcībā. Tiek domāts par cilvēkiem, kas pelna maz. 2016. gada valsts budžetā iestrādāta reāla progresivitāte. Neapliekamais minimums algām līdz 500 eiro pakāpeniski tiks dubultots. Strādājošajiem, kuri pelna līdz 500 eiro, tas gadā dos papildus aptuveni 180 eiro. Ja alga ir nedaudz zem 1000 eiro, lielu izmaiņu nebūs. Ja alga lielāka par 1500 eiro, tad nepaliekamais minimums vairs netiks piemērots. Pakāpeniski līdz 2021. gadam diferenciācija pilnībā sāk darboties. 

Tāpat no nākamā gada plānots par 10 eiro palielināt minimālo algu – no 360 līdz 370 eiro. Iepriekš kāpums gan bija 40 eiro gadā, bet, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām, secinājām, ka minimālās algas palielinājums jāveic, jo Latvija atpaliek no Igaunijas gan minimālās algas, gan vidējās algas lieluma ziņā, bet tik strauju pieaugumu – atkal par 40 eiro – 2016. gadam nevar veikt.

Visu Magdas Riekstiņas interviju ar Jāni Reiru lasiet otrdienas, 29. septembra laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē