Šā gada valsts budžets vērtējams kā optimāls variants vai kompromisu budžets?
Jebkurš budžets ir kompromisu budžets. Strādājot pie 2015. gada valsts budžeta, mēs bijām ierobežoti laikā, jo jaunā valdība sāka darbu tikai 5. novembrī. Nauda – atbilstoši iespējām – ir sadalīta tām prioritātēm, kas ierakstītas valdības deklarācijā.
Šā gada valsts budžetu var saukt par sociālās un nacionālās drošības budžetu. Ar nacionālo drošību es domāju ne tikai aizsardzību, bet arī iekšlietu sistēmas stiprināšanu. Turklāt ir veikti pasākumi sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Liela uzmanība ir pievērsta veselībai, izglītībai, sociālajām lietām, arī infrastruktūrai, respektīvi, ceļu uzturēšanai un remontam. Uzņēmējdarbībai ir vajadzīga normāla infrastruktūra, un no šādas pārliecības mēs neatkāpjamies. Ļoti nozīmīgs solis ir, ka no 1. janvāra atcēlām visus pabalstu apjoma ierobežojumus, to vidū bezdarbnieku pabalstu griestus. Ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – no 24% uz 23% –, ir palielināta minimālā alga no 320 eiro uz 360 eiro.
Nevienlīdzības mazināšana ir termins, kas pēdējos gados izskan ļoti bieži, arī valdības līmenī. Kas, veidojot nākamā gada valsts budžetu, jādara, lai tiešām nevienlīdzību mazinātu?
Runājot par nodokļu politiku, ir tāds instruments kā progresīvais IIN, bet kā spēcīgākais arguments pret šāda nodokļa ieviešanu ir tas, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars un, ieviešot progresīvo IIN, vēl vairāk naudas varētu aiziet pelēkajā sektorā, respektīvi, tiktu norādīti pēc iespējas mazāki ienākumi. Cits ceļš ir mainīt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Mēs plānojam no 2016. gada ieviest diferenciāciju – mazām algām samazināt neapliekamo minimumu, vidējām – saglabāt pašreizējā līmenī, kas ir 75 eiro, savukārt lielām algām neapliekamo minimumu atcelt vispār.
Kāda ir vidējā alga Latvijā?
Ne mazāka par 500–750 eiro, bet cipari vēl nav noteikti. Nav noteikts arī, vai neapliekamais minimums vispār netiks piemērots, sākot no 1500 vai 2000 eiro lielas algas. Līdz aprīlim vēl pētām situāciju.
Finanšu ministrija kā būtisku darbības virzienu šim gadam norādījusi tieši ēnu ekonomikas mazināšanu. Kas reāli tiek darīts?
Gribu uzsvērt, ka jāatdala divas dažādas problēmas – ēnu ekonomika un krāpnieciskā darbība. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) "karuseļshēmas" nav ēnu ekonomika, tā ir krāpniecība. Savukārt, ja daļa darba algas tiek maksāta aploksnē, tā primāri ir ēnu ekonomika.
Mēs gribam īstenot politisku programmu, lai cīnītos pret ēnu ekonomikas izpausmēm. Esmu izveidojis Ēnu ekonomikas mazināšanas padomi, kurā uz brīvprātīgiem principiem cilvēki iesaistīsies, ziedos savu laiku un ieguldīs bez maksas savu darbu. Mēs strādāsim ar trim jautājumu blokiem. Viens no tiem saistīts ar Latvijas iedzīvotāju domāšanu. Pētījumi rāda, ka daudzviet ir nerakstīta vienošanās starp darba devējiem un darba ņēmējiem – ka darba devēji maksā algu aploksnē un darba ņēmēji algu aploksnē ir gatavi saņemt. Jādomā, kā šādu tradīciju mainīt. Esam sākuši programmu Dots devējam atdodas, lai parādītu, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet. Daudzi cilvēki uzskata, ka visa nodokļos samaksātā nauda aiziet ierēdņiem un politiķiem, un uzsver, ka negrib ierēdņiem un politiķiem maksāt, bet praktiski valsts pārvaldei aiziet mazāk par vienu centu no katra nodokļos maksātā eiro. Vairāk nekā 30% aiziet pensijām un kopumā sociālajai aizsardzībai. Nemaksājot nodokļus, neienāk nauda, ko pensijās izmaksāt mūsu senioriem, ko maksāt sociālajos pabalstos, algās skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem. Domāju, jācenšas sabiedrībai izskaidrot, ka ne jau ierēdņiem un politiķiem aiziet tā nauda, ko cilvēki samaksā nodokļos.
Otrs būtiskais jautājumu bloks ir uzņēmējdarbības vide. Daudzi uzņēmēji uzsver un arī politiskās partijas savā retorikā apgalvo, ka vajag vienkāršot biznesa vidi, bet vienkāršošana pagaidām īpaši nav jūtama. Tāpēc darba grupa varētu izvērtēt normatīvos aktus. Iespējams, normatīvajos dokumentos tiešām atrodamas reformējamas prasības.
Savukārt trešais jautājumu bloks saistīts ar valsts pārvaldes kapacitāti. Jādomā, kā paātrināt gan strīdu izskatīšanas procesus, gan tiesvedības procesus, jādomā, kā strīda gadījumā prasīt no valsts tikpat lielu atbildību kā no privātā uzņēmēja. Piemēram, ja uzņēmējam tiek aizturēti finanšu līdzekļi, kas vēlāk ar tiesas lēmumu tiek atdoti, tad par laiku, kad nauda bijusi aizturēta, vajadzētu maksāt procentus. Valsts ieņēmumu dienestam, saņemot ienākumu deklarācijas, kas nav aizpildītas pareizi, vajadzētu informēt cilvēku, kas tieši tur nav pareizi, nevis nodarboties tikai ar administratīvām lietām. Lai gan, vērtējot tieši VID darbu, jāsaka, tas mainījies pozitīvā virzienā. Arī uzņēmēji atzīst, ka VID no iestādes, kas grib tikai sodīt, kļūst par pakalpojumu sniedzēju.
Tomēr, ja ēnu ekonomikas problēma Latvijā joprojām ir nopietna, cīņa pret to iepriekš nav bijusi efektīva.
Gluži tā nevar teikt. Kopumā situācija uzlabojas. Kādreiz, lai novestu līdz tiesai PVN karuseļshēmā iesaistītās personas, vajadzēja divus gadus, bet iepriekšējās Saeimas laikā tika izstrādāti vairāki nozīmīgi likumprojekti, kas ļauj karuseļshēmu atklāt daudz ātrākā laikā. Turklāt nav pamata teikt, ka ēnu ekonomika ir specifiska Latvijas problēma. Ēnu ekonomika ir nopietna problēma arī Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Dienvideiropas valstīs un citur pasaulē.
Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?
Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.
Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?
Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto "viena eiro SIA".
Tika izteiktas cerības, ka, izveidojot mikrouzņēmumu režīmu, sāks legāli strādāt tie uzņēmēji, kuri iepriekš darbojās ēnu ekonomikas sektorā. Tomēr tā nenotika. Mikrouzņēmumu režīmā pārgāja tie, kuri iepriekš darbojās citā nodokļu režīmā. Sasniedzot pensijas vecumu, šie cilvēki varēs vērsties pie valsts un teikt: "Kāpēc man tik maza pensija?" Ir jāņem vērā, ka Latvijā pensiju sistēma pamatā balstās nevis uz nostrādātajiem gadiem, bet iemaksātajām summām.
Visu žurnālistes Magdas Riekstiņas interviju ar finanšu ministru Jāni Reiru lasiet pirmdienas, 2. februāra, laikrakstā Diena.