Tiešām nav skaidrs, ka, piemēram, Austrumu maģistrāles izbūves pabeigšanu galvenokārt vajag mums, rīdziniekiem, ne tik daudz politiķiem, kas tikuši pie stūres pašvaldībā? Labi, viņiem arī, bet pamatā vien tādēļ, lai arī viņu vēlētāji būtu apmierināti ar to, ka Rīgas centrā vairs nebūtu lielkravas auto. Bet ne jau visi, kas nu cietīs, ir viņu vēlētāji – daudzi taču ir balsojuši un balsotu par partijām, kas ir valdībā. Kāpēc sitat savējos, cienītie ministri un ministres? Un kā lai dēvē tos, kas, būdami rīdzinieki vai tādi, kas bieži lieto šo infrastruktūru, tomēr priecājas, ka tā netiks attīstīta? Par mazohistiem?
Ja Rīga tiek slikti pārvaldīta, jāaktualizē tieši tas. Domē opozīcijā, bet Saeimā pozīcijā esošajiem būtu jāpiedāvā labāki problēmu risinājumi. Ja nepieciešams, varbūt jāsoda kādas konkrētas amatpersonas. Kāpēc tā vietā tiek sodīti Rīgā dzīvojošie? Par ko? Ka nebija tik prātīgi un nenobalsoja par "pareizajiem", lai arī kuri tie būtu? Tiešām kāds ir tik naivs, iedomājoties, ka ar šādu "finanšu pātagu" var vēlētājus "vest pie prāta"?!
Līdzīga situācija ir ar tā dēvēto atkritumu krīzi.
Pašreizējā brīdī mums, rīdziniekiem, vajag skaidrību par nākotni, nevis šovu ar politiķu apsaukāšanos, centieniem cits citam ieriebt.
Ja jums patīk kauties – kaujieties, bet, lūdzu, nedariet to tā, ka galvenie cietēji ir Rīgā dzīvojošie, strādājošie vai mūsu viesi! Arī saukļi par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību tādā situācijā, kāda ir pašlaik, ir nevietā, jo vēlēšanas nav tūlītējs risinājums, turklāt šajā kontekstā tās drīzāk liecina, ka politiķi, kas uz to velk, vairāk domā par sevi, savu tikšanu pie varas labumiem, nevis vēlētāju aktuālajām vajadzībām.
Un nevajag arī iepriekšteiktajā meklēt kādu politisku ieinteresētību – ir taču vispārzināms, ka starpvēlēšanu laikā lielākā iedzīvotāju daļa nevis par partiju attiecībām interesējas, bet gan par to, lai vara kā tāda (nešķirojot pēc politiskās piederības) strādātu visu cilvēku labā. Un tas attiecas ne tikai uz pašvaldību, bet arī valsts līmeņa amatpersonām.
Josis
saskaņas dihlofoss
rūgtā patiesība