Lai gan pati Ābramas kundze par iespēju iet politikā pagaidām klusē, viņas vadītās Konkurences padomes cīņa ar atkritumu monopolu Rīgā, kas rīdziniekiem draudēja ar pārmaksāšanu par atkritumu izvešanu, un nesen iekustinātā būvnieku karteļa lieta, ja atceramies galvaspilsētas lauvas tiesu lielajos būviepirkumos, ir platforma, kas tā vien brēc pēc pārvēršanas politiskā kapitālā, bet, protams, neko ar garantiju nesola ilgtermiņā.
Katrā ziņā būs interesanti noraudzīties uz, piemēram, būvnieku karteļa lietas tālāko virzību, un būtu žēl, ja lieta sāktu irt pa šuvēm. Protams, vienmēr paliek iespēja visā vainot Ābramas pēcteci (un gan jau ēnu mešana pār nākamā Konkurences padomes priekšsēdētāja atlasi neizpaliks), bet šis, iespējams, ir mulsinošākais aspekts visādi citādi atzinīgi vērtētās Ābramas pēkšņajā aiziešanā, proti, būvnieku karteļa lietas pamešana pusratā. Tas uzprasās uz versijām par skaļi sāktās lietas perspektīvu, jo īpaši, ņemot vērā arī to, ka lietā iesaistītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par to klusē jau mēnešiem.
Partijām arī bez zvaigžņu smalstīšanas saviem sarakstiem pietiek problēmu procesā, kuru var nosaukt par gatavošanos Rīgas domes vēlēšanām.
Īpaši tām, kuras ar vienu kāju atrodas valdības koalīcijā ar tās kašķiem un savstarpējo konkurenci, bet ar otru kāju cenšas sataustīt kopīgu pamatu vienotam startam galvaspilsētas vēlēšanās. KPV LV, bez kuras sadarbības ar Saeimas opozīciju nebūtu notikusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu novilcināšana (sākot parakstu vākšanu pret normu, kas jauno domi ļauj ievēlēt uz pieciem gadiem), pati nevar sataustīt pamatu zem kājām un ir vismazāk gatava startam, lai gan kā valdības partija nevar atļauties nepiedalīties spēlē pie lielā galda.
Paralēli priekšvēlēšanu laikam, piemēram, turpināsies jaunā ostu pārvaldības modeļa saskaņošana, kur nav skaidrs, vai tiks saglabāta atteikšanās no pašvaldību pārstāvjiem ostu pārvaldē. Paralēli priekšvēlēšanu laikam arī, visticamāk, būtu jau jānoslēdzas diskusijai par ģenerālprokurora nominēšanas kārtību, proti, vai un cik liela ietekme uz procesu būs ne tikai Tieslietu padomei, bet arī Jāņa Bordāna un Jura Juraša (JKP) vadītajai Tieslietu ministrijai. Tematiski pieskaņoti – šis būs arī laiks, kad noritēs cīņa par ietekmīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāja posteni. Līdz šim pieredzētais liek domāt, ka JKP neupurēs savas intereses šajos procesos tā vārdā, lai atvieglotu sadzīvošanu valdības koalīcijā vai kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās
laikam jau
Nja