"Rimšēviča problēmas" turpinājums

Tas, protams, ar nosacījumu, ja SAB pārbaude par Rimšēviča pielaidi beigsies viņam nelabvēlīgi un tiks pagūta līdz 30. jūnijam, kamēr spēkā vēl vecā kārtība anulēšanas apstrīdēšanai. Ja ne, mums priekšā vēl viens mēnešiem garš cēliens.

Ir bijuši gadījumi, kad ministri un deputāti SAB pārbaudes rezultātu gaida mēnešiem un tās termiņi tiek pagarināti un pagarināti, tomēr Rimšēviča gadījumā noteikti tiek ņemts vērā tas, ka pavisam drīz pielaižu atņemšanas process, ja ne kardināli mainīsies, tad vismaz kļūs komplicētāks un garāks. 1. jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts noslēpumu, kas pielaides anulēšanu ļaus pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kurai likums dos vēl divus mēnešus lietas izskatīšanai. Tagadējais 10 dienu termiņš, kura laikā SAB lēmumu drīkst pārsūdzēt ģenerālprokuroram, arī tiek pagarināts līdz divām nedēļām, tam jāpieskaita vēl divas nedēļas, kas tiks dotas ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšanai tiesā. Līdz ar to pielaides zaudētājam būs droši trīs mēneši juridiskiem un sabiedrisko attiecību vingrinājumiem. 

Līdz tam Latvijas Bankas labi atalgotais pārvaldes aparāts, kas sastāv no Baltijas valstu nacionālajām bankām rekordliela štata (seši padomes locekļi un vēl seši valdes locekļi), sev uzmanību pievērsīs padomes locekļa Edvarda Kušnera personā. Viņam maijā jāiztur Saeimas balsojums par pārapstiprināšanu amatā uz kārtējiem sešiem gadiem, jo 31. maijā beidzas viņa pilnvaru termiņš. Trīs mēneši, kuri drīz būs pagājuši kopš kratīšanām pie Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča un viņa aizturēšanas, vismaz sabiedrības sajūtu līmenī ir daudz par ilgu garajai pauzei no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un SAB puses. Tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka pirms pārvēlēšanas tiek vētīta arī Rimšēvičam pietuvinātā Kušnera reputācija un uzpeldējušie aizdomīgie ar viņa vārdu saistītie cesijas līgumi, kuri slēgti 2005.–2006. gadā, kad Kušners kļuva par Latvijas Bankas prezidenta padomnieku.

Daudz jautājumu, grūti saskatāma darījumu saimnieciskā jēga, simtos tūkstošu mērāmas summas un skopas atbildes, kas turpina jau Rimšēviča ieviesto aroganto stilu.

Tā, it kā nebūtu bijušas ne februāra kratīšanas, ne aizturēšanas, ne pratināšanas, kas sagrāva Latvijas Bankas vadības uzturēto šķietamās reputācijas stikla sienu.

Lēmuma pieņemšanā iesaistītas amatpersonas Dienai stāsta, ka Kušners politikas kuluāros pirms Saeimas balsojuma radot iespaidu, ka esot uz nažiem ar savu negodā kritušo priekšnieku. Zināma neveiklība apēnotu pozitīvu Saeimas balsojumu, jo tas parādīs, vai KNAB izkratītais Rimšēvičs de facto turpina vadīt Latvijas Banku un kā līdz šim ir autoritāte deputātu vairākumam.