Viens no šī līguma stūrakmeņiem, jāatgādina, paredz vienprātības principu, pieņemot svarīgus lēmumus (veto tiesības katrai ES dalībvalstij ārpolitikas, drošības politikas un ES funkcionēšanas pamatu jautājumos), un tieši šis princips ir galvenais no punktiem, kurus tiek aicināts pārskatīt.
Vēl iepriekš ar līdzīgu aicinājumu nāca klajā Eiropas Parlaments, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, paziņojot, ka vienprātības princips neļauj ES operatīvi reaģēt uz aktuālajiem notikumiem un bremzē savienības attīstību. Arī virknes tā sauktās vecās Eiropas amatpersonu izteikumi liecina, ka tām nav iebildumu pret šādu notikumu attīstību. Par iemeslu, kura dēļ aktualizēts šis jautājums, savukārt ir kļuvusi Ungārijas nostāja pret embargo noteikšanu Krievijas naftai. Budapešta atsakās atbalstīt jaunu sankciju paketi pašreizējā veidolā, jo Ungārijai tā nozīmēs ekonomisko katastrofu. Pie kam Ungārija nav pret sankcijām, bet tikai prasa garantijas, ka tai tiks nodrošinātas pieņemamas alternatīvas, ko nosacītā Brisele nav spējīga sniegt. Savi iebildumi pret konkrēto sankciju paketi bija vēl vairākām valstīm, tomēr ar tām ir izdevies atrast kompromisu, tostarp izsvītrojot no paketes atsevišķus iecerētos punktus.
Ar Krievijas naftas embargo saistītās kaislības ir tikai viens no piemēriem, kas parāda atšķirības starp ekonomiski un politiski homogēno veco Eiropu (pamatā ES dibinātājvalstīm), Austrumeiropu un arī Dienvideiropu. Dažāda ir vēsture, intereses un – pamatā nacionāli konservatīvās Austrumeiropas gadījumā – arī vērtību sistēma. Šī dažādība tiešām kavē ātru un iedarbīgu lēmumu pieņemšanu, taču arī mēģinājums atteikties no vienprātības principa situāciju nevis uzlabos, bet tikai pasliktinās.
Apvienotā Eiropa ievērojamai daļai tās iedzīvotāju jau tāpat asociējas ar pārmērīgu birokrātiju (turklāt nepakļautu demokrātiski vēlētām institūcijām) un centralizāciju, bet veto tiesības tiek uztvertas kā, iespējams, galvenais nacionālo valstu suverenitātes un iespēju aizstāvēt savas intereses simbols. Attiecīgi centieni pārvērst ES par Eiropas Savienotajām Valstīm sastapsies arī ar iespaidīgu pretestību. Līdz pat dažu valstu gatavībai pamest ES. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija savukārt ir tāda, ka pēdējais, kas nepieciešams ES, ir vērienīgs iekšējais konflikts, kas apdraud visas ES pastāvēšanu.