Rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, vidēji ES satiksmes negadījumos bojā gājuši 46 cilvēki. Mazākais upuru skaits reģistrēts Zviedrijā (22), Dānijā (27) un Maltā (30), bet lielākais – Bulgārijā (81), Rumānijā (arī 81) un Latvijā (75). Igaunijā reģistrētais skaits ir 43 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, bet Lietuvā – 56. Šī statistika gan attiecas uz 2023. gadu, bet ziņas par autoavārijās bojā gājušajiem 2024.–2025. gadā liek domāt, ka situācija uz Latvijas ceļiem joprojām ir problemātiska. Ceļu satiksmes drošības direkcija vēsta, ka pērn mūsu valstī autoavārijās dzīvību zaudējuši 112 cilvēki, bet šogad līdz 28. aprīlim – 38 cilvēki.
Protams, var teikt, ka vainojams Latvijas klimats: ceļi apledo, redzamību apgrūtina putenis, lietus un migla, un tas braukšanu padara nedrošāku, salīdzinot ar Maltu un citām ES dienvidu dalībvalstīm. Var arī sacīt, ka mūsu valstī nav tik kvalitatīvas ceļu infrastruktūras, kāda ir Zviedrijā un Dānijā, un ka autoavārijās bojā gājušo skaits būtu mazāks, ja no Rīgas līdz lielākajām reģionu pilsētām tiktu uzbūvēti tādi augstākās klases ceļi, ko dēvē par autobāņiem. Taču mūsu Baltijas kaimiņvalstīs klimats ir identisks tam, kāds ir Latvijā, un ceļu infrastruktūras vēsture ir līdzīga.
Protams, var atgādināt, ka daudzviet Igaunijā ģeoloģiskie faktori nodrošina labāku ceļu kvalitāti un ka Lietuvā ir vairāk modernu šoseju, tomēr visas Latvijas autoavārijās izdzisušās dzīvības skaidrot tikai ar klimatu un ceļu kvalitātes nepilnībām nevar. Ziņas par satiksmes negadījumiem ar traģiskām sekām liecina, ka pastāv arī cilvēciskie faktori: pārgalvība, nevērība, reizēm – alkohola lietošana.
Kopumā gan situācija uzlabojas. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts policiju, informē, ka pērn autoavārijās bojā gājušo skaits bijis mazākais kopš XX gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Tas esot skaidrojams gan ar plašāku braukšanas ātruma kontrolēšanu, gan ar to, ka par autotransporta vadīšanu pamatīgā reibumā draud kriminālatbildība.
Tomēr arī vairāki desmiti bojā gājušo jau šajā gadā – tas ir daudz. Tādēļ atbildīgajām iestādēm vajadzētu šo problēmu paturēt savā redzeslokā un meklēt mūsdienīgus risinājumus.