Tālākā situācijas attīstība lielā mērā ir atkarīga no Volstrītas. Ja investori ir gatavi uzņemties lielāku risku, investējot akciju un izejvielu tirgos, tad pastarpināti iegūst jaunattīstības valstis, savukārt, ja šāda vēlme pazūd, tad gala rezultāts ir arī izejvielu cenu kritums un kapitāla aizplūšana no minētajām valstīm. Var teikt, ka Krievijas labklājība pastarpināti ir atkarīga no tā, cik labi dzīvo rietumu valstis. Ja rietumvalstu ekonomikās rodas problēmas un patērētāji tērē mazāk, sarūk attīstības valstu iespējas pārdot preces un krītas arī pieprasījums pēc izejvielām, turklāt dilst arī to cenas pasaules preču biržās. Lai arī daudz tiek runāts par to, ka globālā tautsaimniecība atveseļojas no pandēmijas, nākotnes attīstības tempi aizvien ir visai neskaidri. Uz to norāda gan akciju, gan izejvielu tirgu norises, kur iepriekšējais optimisms ir noplacis un cenas krītas. Tas attiecas arī uz naftu, kur iepriekšējā cenu stabilitāte sāka izzust pirms pāris nedēļām un tirgum vairs nav izdevies atgriezties vasaras maksimumos. Tā ir laba ziņa Latvijas autobraucējiem un siltumenerģijas rēķinu apmaksātājiem, bet slikta rublim, kurš, visticamāk, sasniegs jaunu vēsturiski viszemāko vērtību. Tas var radīt zināmus sarežģījumus tiem Latvijas eksportētājiem, kuri pamatā orientējas uz NVS valstu tirgiem. Tā kā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja citās valūtās samazinās, bet NVS valstu iespējas eksportēt lielā mērā ir saistītas tieši ar Krievijas labklājību, tad jārēķinās, ka arī šo valstu nacionālās valūtas var tikt devalvētas. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem grūtāk būs pārdot ne tikai Krievijā, bet arī, piemēram, Vidusāzijas valstīs. Tiesa, Krievijas un tās satelītvalstu īpatsvars Latvijas eksporta struktūrā vairs nav pārāk liels. Līdz ar to ir pamats domāt, ka saistībā ar globālā finanšu tirgus kustībām mūsu valsts vairāk iegūs no lētākām izejvielām nekā zaudēs uz krītoša Krievijas rubļa rēķina.
Rublim jaunas nedienas
Mēdz teikt, ka dažādu pasaules finanšu saspīlējumu rezultātā lielākie cietēji ir tie, kas atrodas globālās ekonomikas "barības ķēdes" apakšā. Tās ir valstis, kuru labklājība galvenokārt saistīta ar dažādu izejvielu eksportu, un šajā ziņā izņēmums nav arī Krievija, kuras nacionālā valūta rublis patlaban izrāda neatlaidīgu vēlmi tuvoties saviem vēsturiskajiem antirekordiem, ja tā vērtību salīdzina ar eiro. Pēdējās nedēļas laikā kurss caurmērā svārstās starp 89–90 rubļiem par vienu Eiropas monetārās savienības valūtas vienību. Tas ir gandrīz par 30% zemāk nekā šā gada sākumā, vienlaikus sasniedzot zemāko punktu kopš 2016. gada februāra. Toreiz tika sasniegta arī Krievijas valūtas vēsturiski viszemākā vērtība pret eiro.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.