Saruna par simtgadi

Labām lietām, patiesi, nemaz nav daudz. Mulsina cits – sabiedrības iesaistes formāts palicis iepriekšējais. No augšas uz leju. No televizora – uz dīvānu. No tribīnes uz zāli. Jā gan, zib mudinājumi iesaistīties, piedalīties, līdzdarboties. Tūlīt gan bargi tiek pakratīts pirksts, ka iesaistei jābūt tādai, lai to dzird un jūt maksimāls ļaužu pulks. Ar diegiem nearsim. Ak, un, protams, nekādu līdzfinansējumu gaidīt nevajag, par to lūgtum uz Kultūrkapitāla fondu... Starp citu, var pieteikties uz svinēšanu simtgades mājas lapā lv100.lv. Vakardienas vidū bija pieteikušies 5557 cilvēki. Daudz vai maz? Arī komentāra autors it kā pieteicās, bet tā arī nesaprata – ir vai nav pieskaitīts.

Pavadot vasaru un arī septembra daļu Latvijas novados un tur cita starpā apvaicājoties par simtgades iesaisti, gandrīz visi uzrunātie bija vienprātīgi – nekādi iesaistes aicinājumi nav saņemti. Nē, nu radio un televīzija stāsta gan... Dažā portālā var redzēt, ka laikam kāds smuks koncerts būšot. Dzirdēts, ka jauku filmu taisot... Ir jau labi.

Novados cilvēks mērenāks. Nemetas vainot oligarhus vai liberāļus simtgades atsvešinātībā. Bet tas gan skaidrs, ka aicināt vai vismaz apvaicāties – ko jūs gribētu darīt, redzēt, izjust? – neviens tieši nav ne nācis, ne braucis. Tāda pelēka atstumtības sajūta.

Kā vajadzētu, gudriniek Dzintri Kolāt?! Simtgades gaidas varētu būt tas brīdis, kad pieklauvējam pie katrām durvīm. Labdien! Ko tieši jūs varētu, ko gribētu izdarīt? Vai arī – ko jūs gribētu, lai izdara citi. Pat tā. Bet personīgi.

Jā, kāds pasūtīs, kāds varbūt suni uzrīdīs (vazājas te visādi!), bet kāds, pat vairākums, pateiks mazo sapni, kāds – neparastu ideju, kāds norādīs aizmirstu un sakopjamu stūrīti. Visi varēs sacīt – pie mums tiešām bija, par simtgadi runājām. Neko daudz neizdomājām... Tomēr bija. Klasiku citējot – būtu vismaz aprunājušies.

Simtgades stratēģija grozīta netiks. Bet, kamēr pašvaldību nākamā gada darbu un budžetu plāni top, varbūt kaut kur šķitīs interesanta ideja aptaujāt visus vai gandrīz visus novada iedzīvotājus. Ejot pie viņiem, nevis aicinot izteikties mājas lapā. Labs mēģinājums, sākot pašvaldību darba pēcvēlēšanu posmu. Ja kaut kur tā noticis – visu cieņu.