Pirms kritizēt lēmuma publisko komunicēšanu, jāuzsver galvenais – ne premjers Krišjānis Kariņš (JV), ne ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), kuras ministrija kā atbildīgā virzīja lēmumu pieņemšanai valdībā, nedeva nekādus nepārprotamus un skaidri formulētus politiskus solījumus un apņemšanās, ka projekts tiks balstīts tikai uz komerciāliem pamatiem un valstij jeb, pareizāk sakot, nodokļu maksātājiem tas neuzkraus papildu finansiālās saistības. Gluži otrādi, no Indriksones teiktā izrietēja, ka valdība nemaz to vēl nezinot, – vai būs nepieciešamas kādas valsts garantijas, parādīšot auditorfirmas PricewaterhouseCoopers atzinums, kas vēl tikai top. Principā pēc dažiem mēnešiem varam nonākt situācijā, kad jaunais premjers un ekonomikas ministrs pēc vēlēšanām, atsaucoties uz auditoru ziņojumu, kurš, protams, būs noslepenots, apgalvos, ka izrādās – bez valsts garantijām šis privātais investīciju projekts neiztiks. Un viss vakardienas lēmuma pieņemšanas process skaidri norāda uz šādu iznākumu kā visticamāko.
Vēl manipulatīvāks bija Indriksones neveiksmīgais mēģinājums pamatot valdības lēmumu ar atsauci uz drošības dienestu ziņojumu. Uz Dienas jautājumu, vai patiesi dienesti nevis vienkārši norādījuši uz nevēlamiem riskiem virzīt otro projektu Kundziņsalā, bet rekomendējuši valdībai izvēlēties Skulti, Indriksone atteicās atbildēt. Bet neilgi pēc tam Satversmes aizsardzības birojs (SAB) caur ziņu aģentūru LETA norādīja, ka tā, protams, nav, – birojs sniedzis atzinumu par abiem projektiem, bet izvēle, kuru projektu atbalstīt, ir politisks lēmums, ko pieņēma valdība, balstoties uz Indriksones vadītās ministrijas, ne jau SAB, ziņojumu.
Interesanti, ka premjers, aizbildinoties ar ārvalstu vizīti, preses konferenci pameta pēc īsa politiska ievada, neatbildot ne uz vienu jautājumu, ko var tulkot kā Kariņa un JV nevēlēšanos publiski aizstāvēt projektu, kura bīdītāji valdībā bija Konservatīvie, A/P un NA. Te jāatgādina, ka ar JV saistītais bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs pirms Jāņiem intervijā Dienai uzsvēra, ka viens vai otrs projekts virzāms tikai un vienīgi uz komerciāliem principiem, neiesaistoties valstij, turklāt, pēc viņa aplēsēm, reģiona vajadzībām ar jau esošo un jau topošo projektu jaudām pietiek, lai Latvijas projekta komerciālās iespējas izskatītos apšaubāmas.