Protams, labi, ka par daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu atbildīgie nu tiek kārtīgi sapurināti. Neefektīva apsaimniekošanas sistēma tiešām nebūtu pieļaujama. Taču šajā gadījumā ir pamats uz pašreizējo situāciju paraudzīties plašāk, ietverot arī vēsturiskos aspektus.
Jāņem vērā, ka dzīvokļi ēkās, par kurām ir runa, pamatā ir privāti. Tie savukārt iegādāti par sertifikātiem, kas neatkarības atgūšanas gados cilvēkiem šķietami "no gaisa nokrita", tātad diez vai visos gadījumos asociējas ar kaut ko vērtīgu. Jo vairāk, ja arī komunālajos maksājumos līdz ar to nekas nemainījās, ja nu vienīgi summas laika gaitā. Tie, kas iegādājušies dzīvokli par naudu, visdrīzāk to uztver kā lielāku vērtību. Taču abus gadījumus vieno kāda cita problēma – kopš privatizācijas sākuma ir iegājies, ka cilvēki uztver par savām vien telpas dzīvokļa plānojuma robežās. Proti, daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie raduši par savu uzskatīt tikai konkrēto dzīvokli, nevis arī koplietošanā esošās kāpnes, jumtu, liftu, komunikācijas u. tml., kas tad nu attiecīgi tagad daudzviet iet postā arī tāpēc, ka netika saudzētas. Un, ja vēl apsaimniekošanu nodrošina pašvaldības uzņēmums, nevis dzīvokļu īpašnieku biedrība vai nolīgta firma, nav brīnums, ka daudzviet atbildību par it visu, kas ir ārpus privātā dzīvokļa, sagaida no pašvaldības. Un nav arī pārsteigums, ka daža laba pašvaldība jau domā, kā piešķirt līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem. Pret to gan ir neviennozīmīga attieksme – ja runa ir par trūcīgām personām, atbalsts varētu būt, bet tieši balstoties uz šo kritēriju. Pretējā gadījumā arī privātmājās dzīvojošajiem būtu pamats prasīt līdzīgu atbalstu.
To, ka dzīvokļa īpašums uzliek atbildību arī par kopīgi izmantoto ēkas daļu un piegulošo zemi, liela daļa cilvēku Latvijā sāk apzināties tikai tagad. Vispirms jau pilsētās, kur vērojama apsaimniekotāju konkurence un kur gandrīz vai piespiedu kārtā veidojas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Tur, kur attieksme mainījusies, arī vizuāli redzamas pārmaiņas sakoptu, tīru kāpņu telpu, siltinātu ēku, gaumīgi iekārtotas un uzturētas ēkas apkārtnes veidā. Un tas ir pat neatkarīgi no tur dzīvojošo turīguma līmeņa.
Savs tikai "tas kaktiņš"?
Nedēļas gaitā plaša uzmanība bija pievērsta Valsts kontroles atzinumiem par trūkumiem lielas daļas daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā. Galvenā kritika tika veltīta pašvaldībām, kuras nepietiekami kontrolējot situāciju. Tāpat tika izteikts nosodījums, ka apsaimniekošanas maksa daudzviet esot dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru, kas, saprotams, ir nepietiekami, lai veiktu kādus nozīmīgus remontus.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
daugavietis
Pareizaisjautājums
viss ir otrādi