Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Savs tikai "tas kaktiņš"?

Nedēļas gaitā plaša uzmanība bija pievērsta Valsts kontroles atzinumiem par trūkumiem lielas daļas daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā. Galvenā kritika tika veltīta pašvaldībām, kuras nepietiekami kontrolējot situāciju. Tāpat tika izteikts nosodījums, ka apsaimniekošanas maksa daudzviet esot dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru, kas, saprotams, ir nepietiekami, lai veiktu kādus nozīmīgus remontus.

Protams, labi, ka par daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu atbildīgie nu tiek kārtīgi sapurināti. Neefektīva apsaimniekošanas sistēma tiešām nebūtu pieļaujama. Taču šajā gadījumā ir pamats uz pašreizējo situāciju paraudzīties plašāk, ietverot arī vēsturiskos aspektus.

Jāņem vērā, ka dzīvokļi ēkās, par kurām ir runa, pamatā ir privāti. Tie savukārt iegādāti par sertifikātiem, kas neatkarības atgūšanas gados cilvēkiem šķietami "no gaisa nokrita", tātad diez vai visos gadījumos asociējas ar kaut ko vērtīgu. Jo vairāk, ja arī komunālajos maksājumos līdz ar to nekas nemainījās, ja nu vienīgi summas laika gaitā. Tie, kas iegādājušies dzīvokli par naudu, visdrīzāk to uztver kā lielāku vērtību. Taču abus gadījumus vieno kāda cita problēma – kopš privatizācijas sākuma ir iegājies, ka cilvēki uztver par savām vien telpas dzīvokļa plānojuma robežās. Proti, daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie raduši par savu uzskatīt tikai konkrēto dzīvokli, nevis arī koplietošanā esošās kāpnes, jumtu, liftu, komunikācijas u. tml., kas tad nu attiecīgi tagad daudzviet iet postā arī tāpēc, ka netika saudzētas. Un, ja vēl apsaimniekošanu nodrošina pašvaldības uzņēmums, nevis dzīvokļu īpašnieku biedrība vai nolīgta firma, nav brīnums, ka daudzviet atbildību par it visu, kas ir ārpus privātā dzīvokļa, sagaida no pašvaldības. Un nav arī pārsteigums, ka daža laba pašvaldība jau domā, kā piešķirt līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem. Pret to gan ir neviennozīmīga attieksme – ja runa ir par trūcīgām personām, atbalsts varētu būt, bet tieši balstoties uz šo kritēriju. Pretējā gadījumā arī privātmājās dzīvojošajiem būtu pamats prasīt līdzīgu atbalstu.

To, ka dzīvokļa īpašums uzliek atbildību arī par kopīgi izmantoto ēkas daļu un piegulošo zemi, liela daļa cilvēku Latvijā sāk apzināties tikai tagad. Vispirms jau pilsētās, kur vērojama apsaimniekotāju konkurence un kur gandrīz vai piespiedu kārtā veidojas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Tur, kur attieksme mainījusies, arī vizuāli redzamas pārmaiņas sakoptu, tīru kāpņu telpu, siltinātu ēku, gaumīgi iekārtotas un uzturētas ēkas apkārtnes veidā. Un tas ir pat neatkarīgi no tur dzīvojošo turīguma līmeņa.

Top komentāri

daugavietis
d
Dzīvoju 70 gadā celtā pārdaugavas daudzdzīvokļu namā. Nu tad par vēsturiskiem aspektiem, kā labpatīk autoram. Pirmo 20 gadu laiku namupārvaldes neko nedarīja un neremontēja, ja nu vienīgi bija avārija. Stāvvadi netika mainīti, radiatori tāpat. Bet Rīgā ir mājas, kas celtas 60jos un pat vēl agrāk. Tur namupārvaldes neko nedarīja 30-40 gadus! Un tad šo nodzīto dzīvojamo fondu ātri lika privatizēt, jo ,,atnāks kāds bagāts onkulis,, un izdzīs tevi no tava dzīvokļa. Faktiski līdz klinķim nolaisto pašvaldību dzīvojamo fondu uzgrūda kopā ar visām tā problēmām iedzīvotāju pleciem - tagad kapitāli remontējiet un sakopiet! Un tagad visa tā ažiotāža sacelta tik ar vienu mērķi - valsts kabata tukša, ātri vajag celtniecības darbus, tie ātri nes peļņu un bankām arī izdevīgi. Un maksātājs - nabadzīgais māju iedzīvotājs. Jo bagātie jau sen dzīvo privātmājās ārpus Rīgas. Slikti Roman, ļoti slikti esi uzrakstījis!
Pareizaisjautājums
P
Vai lielākā daļa cilvēku rīcībā esošo dzīvokļu vispār atbilst jēdzienam "dzīvoklis"?
viss ir otrādi
v
Privātu dzīvokļu māju apsaimniekošanai vispār nevajadzēja būt pašvaldības atbildībai. Tā ir tikai privāto dzīvokļu īpašnieku pašu atbildība, kam un par cik viņi uztic šo īpašumu apsaimniekošanu. Un attiecībā uz pašvaldības saņemtajiem pakalpojumiem - tiem tāpat ir jābūt pamatotiem un par katru iekasēto centu ir jābūt atskaitei. Sapuvušajos rietumos nekas savādāks nav - tur pašvaldību uzņēmumi vēl trakāk par privātajiem mēģina pierādīt, ka viņi visi darbojas tikai iedzīvotāju labā - neatkarīgi no tā vai dzīvoklis ir privātā vai pašvaldības īpašumā. Kādu laiku dzīvoju ārzemēs un atšķirībā no autora - varu teikt, ka Latvijā atšķirības ir tieši apkalpotāja pusē, kur Latvijā klienti ir atkarīgi un bieži vien bezizejas situācijā bez iespējām pasūdzēties par pakalpojumiem, kas netiek saņemti. Viss, protams, maksā naudu, bet ja Latvijā tā ir mazāka, tad apsaimniekošanas administratīvo maksu sakarā nekas netiek darīts, lai tās samazinātu un lai tās atbilstu Latvijas nevis bagātas valsts līmenim
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē