Ja uz notikušo raugās formāli, no starptautisko tiesību un prakšu viedokļa, tad Minskas versija tajās pilnībā iekļaujas, un ja situācija tiktu vērtēta tikai no šāda aspekta, tad Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu pat īsti nav, par ko nosodīt. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka oficiālā versija ir tāla no patiesās notikumu gaitas, jo lidmašīnas piezemēšana ir Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK), PSRS VDK tiešas mantinieces, kuras metodes šajos gados nav pat īpaši mainījušās, īstenota operācija. Fakts, ka Minska to noliedz, neko nemaina.
Vienlaikus arī apgalvojumi, ka notikušais ir kas šokējošs vai liecina par Baltkrievijas režīma neprognozējamību, ir drīzāk emocionāli nekā realitātei atbilstoši. Iespēja, ka varētu tikt īstenota šāda operācija, tēlaini izsakoties, virmoja gaisā vismaz kopš pagājušā gada, bet jautājums bija ne tik daudz pat par to, vai tas notiks, bet gan par to, kad un kurš tieši to izdarīs. Jautājums, kāpēc Eiropas valstīs patvērumu radušie Baltkrievijas opozicionāri turpināja bezrūpīgi un kuplā skaitā lidināties pāri savas dzimtenes teritorijai, paliek atklāts.
Neatbilstīgs realitātei, visticamāk, ir arī viedoklis, ka Baltkrievijas prezidents rīkojas emociju vadīts un nerēķinoties ar sekām. Lukašenko režīma pagrieziens Krievijas virzienā, vadoties pēc principa, ka mūža gubernators Krievijas impērijas sastāvā (lai kāds arī nebūtu oficiālais statuss) ir ievērojami vairāk nekā nekas, sākās vēl pēc pagājušā gada augusta protesta akcijām. Šobrīd vairs rit tikai tirgus par niansēm, un uz šāda fona režīma attiecības ar apvienoto Eiropu un Rietumiem kopumā oficiālajai Minskai ir kļuvušas atklāti mazsvarīgas.
Attiecīgi arī Rietumu sankcijas situāciju mainīt nespēs, gluži pretēji – jo vērienīgākas tās izrādīsies, jo vairāk režīmam būs stimulu ātrāk atrast turpmāko attiecību modeli ar Krieviju un arī ar citām Rietumu oponentēm – Ķīnu, Irānu, Turciju. Vienīgā iespēja pavērst tendenci pretējā virzienā ir varas maiņa Baltkrievijā, tomēr vismaz pārskatāmā nākotnē tā nešķiet īpaši ticama, un neviens nekur nav arī garantējis, ka pēc Lukašenko varas groži nonāks prorietumnieciskās opozīcijas, nevis prokrievisko spēku rokās.
Iepriekš minētais, protams, nenozīmē, ka Rietumiem, it īpaši Polijai un Baltijas valstīm, vajadzētu bezcerībā atteikties no Baltkrievijas opozīcijas atbalstīšanas. Tajā pašā laikā ir nepieciešams adekvāts situācijas novērtējums, ieskaitot apzināšanos, ka vismaz mūsu reģions attiecībās ar Minsku ir atgriezies aukstajā karā, kur spēle rit jau pēc pavisam citiem noteikumiem, nekā ir pieņemts uzskatīt robežas šajā pusē. Un tā ir ilgtermiņa spēle.
Spēle pēc aukstā kara noteikumiem
Īrijas lidsabiedrības Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Minskā ar mērķi apcietināt redzamu opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču ir uzskatāma par sava veida lūzuma punktu kā rietumvalstu un Baltkrievijas, tā jo īpaši Minskas un tās tuvāko kaimiņu attiecībās. Var pat teikt, ka šīs attiecības ir atgriezušās aukstā kara laikā, kur Baltkrievija un tās tuvākie kaimiņi ir kļuvuši par neredzamās frontes avangarda vienībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.