Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Sprādziens un ģeopolitika

Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu privātā munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā. Minētais sprādziens (vai pareizāk divi sprādzieni ar divu mēnešu intervālu) ir atklāti tumša lieta, jo tolaik čehi, sev par pārsteigumu, uzzināja, ka viņu valstī atrodas privātas ieroču un munīcijas noliktavas ar arsenālu, lielāku nekā valsts armijas bruņojumā esošais, vagoniem visu iespējamo konvenciju aizliegtu kājnieku mīnu u. c., bet ar visu šo bagātību tirgojas šaubīgas personas un kompānijas.

Notikušais ātri tika atzīts par negadījumu un aizmirsts, tomēr tagad šie notikumi atkal ir celti dienas gaismā, pie kam aizdomās par sprādzienu organizēšanu turot skandalozos Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, kas zināmi kā Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs un neilgi pirms pirmā sprādziena apmeklējuši Čehiju. Mērķis bijis gluži vai romāna Nakts portjē stilā nepieļaut ieroču piegādes Ukrainai un Sīrijai.

Cits jautājums, kamdēļ vajadzēja gaidīt gandrīz septiņus gadus, lai paziņotu par šādām aizdomām. Viens no iemesliem acīm redzami ir pēc pusgada gaidāmās Čehijas parlamenta vēlēšanas un ar tām saistītās cīņas starp liberāļiem, kuri līdz šim nekādi nespēj tikt pie varas, kā arī pragmatiķiem, kuriem šis skandāls ir liels trieciens.

Cits iemesls ir Čehijas vēlme iepirkt Krievijas Covid-19 vakcīnas Sputņik V, bet trešais un iespējams, ka galvenais – nepieļaut, lai konkursā par jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību uzvar Krievijas Rosatom, kura piedāvājums ir labāks nekā konkurentiem.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka šā konkursa uzvarētājs ticami uzvarēs arī turpmākajos konkursos, kuru kopējā vērtība var sasniegt pat 25 miljardus eiro.

Enerģētika tikmēr jau sen ir ne tikai ekonomiskā izdevīguma, bet arī ģeopolitikas jautājums. Kontrole pār energoresursu piegādēm, it īpaši, ja tā ir bezalternatīva (bet atomenerģētika gandrīz vienmēr ir bezalternatīva), sasaista piegādātāju un pircēju, pie kam AES gadījumos uz ilgām desmitgadēm. Loģiski, ka ieinteresētas valstis ar ASV priekšgalā īstenoja uz Prāgu milzīgu spiedienu, prasot atteikties no sadarbības ar Rosatom, bet, kad tas nevainagojās ar panākumiem, dienas gaismā tika izcelta pēdējā atlikusī kārts. Lielā mērā pateicoties arī kopējam starptautiskajam fonam, izvirzītais mērķis ir sasniegts, un ir paziņots, ka Rosatom netiks pielaists dalībai konkursā. Attiecīgi jautājums par to, vai izvirzītās apsūdzības ir iespējams arī pierādīt, diezin vai ir aktuāls.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē