Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 7. jūlijs
Maruta, Alda

Statuss ar nosacījumu

Rīt un parīt paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju jeb Eiropadomes sanāksmes viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.

Domājams, ka Ukrainai šāds statuss arī tiks piešķirts, tiesa, ar vairākām atrunām.

Jāatgādina, ka visas trīs šīs valstis pieteikumus par ES kandidātvalstu statusu piešķiršanu iesniedza pavisam drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un 17. jūnijā savu atzinumu par dalības pieteikumiem sniedza Eiropas Komisija (EK). Ukrainas un Moldovas gadījumā EK rekomendācija ir, ka tām "būtu jāpiešķir kandidāta statuss ar nosacījumu, ka tiek veikti pasākumi vairākās jomās", savukārt Gruzijas gadījumā – ka "tai būtu jāpiešķir kandidāta statuss, tiklīdz ir atrisinātas vairākas prioritātes".

Praksē šādi formulējumi nozīmē, ka neviena no valstīm neatbilst ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām, tomēr saprotamu politisku (ģeopolitisku) iemeslu dēļ tiek rekomendēts šādu statusu piešķirt avansā. Domājams, ka tāds būs arī Eiropadomes lēmums par Kijivas pieteikumu un kopā ar kandidātvalstu statusu Ukraina saņems likumdevēju līmenī veicamo reformu sarakstu, pēc kuru īstenošanas tiks sāktas jau reālas iestāšanās sarunas. Moldovai un Gruzijai kandidātvalstu statuss tikmēr tiks garantēts pēc papildu reformu īstenošanas. Pilnīgu garantiju, ka sanāksmes rezultāts būs tieši šāds, protams, nav, tomēr tas ir pats ticamākais no iespējamajiem variantiem. Jo īpaši tādēļ, ka perspektīvas pievienoties apvienotajai Eiropai saņemšana Krievijas agresijai pakļautajai valstij ir ārkārtīgi nozīmīga, bet šādas perspektīvas nepiešķiršana radīs jautājumus par to, cik lielā mērā ES sludinātās vērtības atbilst reālajiem darbiem.

Kā tiks īstenotas nepieciešamās reformas, kad sāksies reālas iestāšanās sarunas, cik ilgi tās turpināsies u. c. savukārt būs atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā arī no tā, kāda izvērsīsies turpmākā karadarbības Ukrainā gaita un cik apjomīgs būs turpmākais rietumvalstu atbalsts Kijivai. Cits, iespējams, ilgtermiņā pat nozīmīgāks faktors savukārt būs apvienotās Eiropas spēja pielāgoties jaunajai, lielā mērā nestandarta situācijai institucionālā līmenī. Nav izslēgts, ka ES būs nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas algoritmus, tajā skaitā atsevišķos jautājumos atsakoties no vienprātības principa, kā arī atjaunināt dalībvalstu ietekmes sadales modeli. Vai ES dalībvalstis ir gatavas nākotnē spert šādus uz iekšēju pārkārtošanos vērstus soļus, tikmēr paliek neskaidrs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

"Neņemtos neko prognozēt ilgāk par dienu"

Par situāciju degvielas tirgū, nākotnes prognozēm un Latvijas iespējām pārlaist krīzi Rolanda Pētersona saruna ar Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.

Dati ir, sistēmas nav

Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, – šī frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama bieži. Tomēr neizpaliek arī bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvi...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē