Nesen izstrādāts Nacionālās attīstības plāns (NAP), kam būtu jāpiedāvā valsts attīstības vīzija, bet uzņēmēji un ekonomisti jau pauduši kritiku, ka NAPā ir pārāk daudz nekonkrētības.
Visiem valsts iedzīvotājiem saprotamas un ar sevi identificējamas attīstības vīzijas šajā dokumentā tiešām nav. Lasot NAPu, centos saprast, kāds būs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums turpmāko gadu laikā, bet nonācu pie secinājuma, ka tomēr konkrēti nav pateikts, kāds tad IKP pieaugums būs. Es atradu vien plānā ietvertu grafiku, pamatojoties uz kuru varētu izrēķināt IKP, bet tas ir pārāk aptuveni. Turklāt tā saucamais izrāviens praktiski paredz stagnāciju, kur Latvijas vieta attīstīto Eiropas valstu vidū nemainās līdz pat 2020. gadam. Konkrētu skaitļu vietā NAPā tiešām ietvertas frāzes, piemēram, ka Latvija būs viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Kā gan ierēdņi to gatavojas izmērīt? Kā ierēdņi paskaidros, kāpēc mums vispār vajadzīgs būt zaļākajai valstij pasaulē?
NAP, jūsuprāt, tapis ierēdņu kabinetos bez reālās situācijas izpētes?
Nē, es tā nevarētu teikt. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš NAPa izstrādes gaitā apspriedās ar dažādu jomu un nozaru speciālistiem, strādāja daudzās, plašās darba grupas. Visu cieņu Krieviņa kungam, viņš labi izdarīja savu darbu, bet vīzijai jānāk no priekšnieka – valsts gadījumā no valdības vadītāja, arī no Valsts prezidenta. Uzņēmumā valdes vai padomes priekšsēdētājs pasaka vīziju un finanšu direktors to ietērpj budžeta skaitļos, nevis otrādi.
Kā prognozējat, kuras Latvijas tautsaimniecības nozares varētu būt vadošās pēc gadiem desmit, piecpadsmit?
Uzņēmējam jāsaprot, pasaule mainās ļoti strauji. Kurš gan pirms gadiem 15 vispār varēja iedomāties, ka būs tāds biznesa veids kā mobilā tālruņa aplikācijas vai tāda grandioza industrija kā internets? Neviens pat nesaprata, kas tas par biznesu. Tagad ārvalstu pieredze rāda, ka ar aplikācijām var nopelnīt strauji un daudz, jo aplikāciju izgatavošana prasa ļoti nelielus ieguldījumus. Vienīgie izdevumi ir IT speciālistu darba apmaksa un mārketings. Piedevām mārketings var izdoties pat nejauši, piemēram, ASV prezidents vienā teikumā piemin, ka lieto tādu un tādu aplikāciju. Rezultātā aplikācija kļūst populāra ASV, pēc tam arī citur pasaulē. Miljoniem cilvēku aplikāciju pērk, un milzu peļņa garantēta. Savukārt ražojošai rūpnīcai vajadzīgi apjomīgi finansiāli ieguldījumi, kuru atpelnīšana notiek lēnāk. Bet, ja runā par Latvijas tautsaimniecību, tieši ražošana ir ļoti vajadzīga. Nevar būt tā, ka Latvijā ir tikai bankas, mārketinga kompānijas un valsts pārvalde.
Uzskatu, Latvijas uzņēmējiem šobrīd visvairāk traucē ambīciju trūkums. Tipisks latviešu uzņēmējs domā: «sākšu biznesu, kaut ko nopelnīšu, iekārošu biroju, iegādāšos māju un labu automašīnu, varēšu vienreiz gadā braukt uz ārzemēm slēpot, vienreiz braukt uz dienvidu kūrortu. Ko vēl vairāk man vajag. Nu neko!» Tas ir saprotams, jo cilvēks dzīvojis trūcīgi, no algas līdz algai. Nav Latvijā daudz uzņēmēju, kam nepietiek ar personīgās labklājības sasniegšanu, kuri gribētu izveidot nevis vienu, bet 30 uzņēmumus.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena.