Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Tauta, kas neciena savas leģendas?

Latvijas pilsonības piešķiršana Rīgā dzimušajai mākslas leģendai Mihailam Barišņikovam varēja kļūt, ja ne par kvalitatīvi jaunu aizsākumu diskusijai par politiskas nācijas veidošanās priekšnoteikumiem, tad vismaz svinīgu brīdi, atgādinājumu par Rīgu kā izcilas iedvesmas pilsētu, ko ikdienā uztveram pārāk pašsaprotami.

Tā vietā diemžēl atkal nācās brīnīties, kādēļ sabiedrībā visskaļākie, tādēļ pamanāmākie un toni noteicošie, ir indivīdi, kuri teju demokrātijas un tiesiskuma mērauklas līmenī paceļ gadījumus, kas patiesībā neko neliecina ne par demokrātijas veselumu, ne par tiesiskuma līmeni Latvijā. Tā paša līmeņa cīnītāji par tiesiskumu, kuri eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kapavietas izkārtošanu pacēla teju korupcijas un gadsimta krāpšanās augstumos, par būtiskāko jautājumu Barišņikovam piešķirtās pilsonības sakarā izvirzīja netipisko ātrumu, ar kādu Rīgā dzimušajai mākslas leģendai izdevās dažu stundu laikā saņemt Latvijas Republikas pilsoņa pasi.

Ceturtdien pasaules mediji citēja, Barišņikova aizkustinošos vārdus no vēstules Latvijas politiķiem, kuru viņš nosūtīja, piekrītot pilsonības saņemšanai: "Mana bērnība Rīgā nebija visnotaļ viegla, jo biju krievu vecāku dēls. Īstenībā mans tēvs bija sūtīts uz Latviju, lai valsti okupētu. Par spīti šim nepatīkamajam apstāklim, manī attīstījās stipra saite ar Latvijas tautu. Varbūt manas ģimenes pretrunīgā vieta tur ir tā, kas veicinājusi manu no sirds izjustu atbalstu latviešu patstāvībai un valsts suverenitātei." Vai ir iespējams trāpīgāks un cilvēciski vairāk uzrunājošs formulējums tam nulles punktam, no kura būtu jāizkust sarunai par latviešiem kā vēsturisku izlīgumu panākušu, politisku nāciju? Sarunai, kura varbūt noritētu vēl divus desmitus gadu un, iespējams, beigtos tajā pašā nulles punktā, kura vienā pusē ir latvieši ar vēsturisku sāpi, bet otrā pusē krievi ar vēsturisku aizvainojumu. Tomēr sarunu, kas būtu notikusi.

Tā vietā jāteic, ka latvieši atkal atgādināja – mēs protam svinēt, bet, iespējams, vēl labāk – sev svētkus vai piemiņas dienas sabojāt.

Vēl 30 gadu pēc kara beigām kāzās vai citos radu godos izcēlās kašķi par to, kurš kurā pusē karojis. Aizvien vēl nav aizmirsta tradīcija ģimenēs rīvēties par to, kā un cik bieži apkopjami senču kapiņi. Tikuši līdz datoriem, latvieši anonīmi dalīs 21 kvadrātmetru zemes placīša, kas rezervēts eksprezidentes kapavietai, un griezīs zobus, ka atšķirībā no Barišņikova pēc pases stāvējuši rindā.

Arī valsts premjerministra padomnieks Aigars Freimanis, kurš neapšaubāmi ir gudrs cilvēks, par svarīgāko jautājumu šajā dienā, kad pasaules mediji ziņoja par Latvijas pilsonības piešķiršanu Barišņikovam, izvirzīja ironiski piekasīgu jautājumu, vai "parasts dzimis LR pilsonis arī var saņemt savu pasi četru stundu laikā". Tas ir apkaunojoši. Ir skaidrs, ka vismaz no komandas, kas šobrīd saimnieko valdības mājā, nekādu intelektuālu, kur nu kaut vai pieklājīgu, kulturālu, diskusijas aizsākumu par vispārnacionālām vienojošām vērtībām mēs nesagaidīsim. Šo politisko eliti, par spīti ilgajai pieredzei, īslaicīgās varas skurbulis ir atmetis anonīmu komentētāju līmenī. Žēl.

Top komentāri

kju kju
k
Nesaprotu, par ko cepšanās. Džeks te dzīvoja, mācījās u.tml., tagad ātri dabūja pilsonību. Viss o.k. Pašā Krievijā vēl daudz tādu, kas arī ir izcili, gan mācījušies te, gan atpūtušies Jūrmalā, gan cauri braukuši, gan arī viņi prasīs, kad Krievijā būs grūti. Bet par baletdejotāju prieks, viņš vismaz tā arī pasaka, ka cēlies no okupantiem. Godīgs, Rietumu pasaulē iedzīvojies cilvēks.
Latviešiem tikai viena leģenda.
L
Lempjbergs. ZAGA PSRS laikā, un zog joprojām. Visus 26 ''neatkarības'' gadus VADA valsti ar sazagto,, bet regulāri vaino visus citus, tikai ne sevi. Tipiski sātaniskā manierē: ne jau es, bij viņiem liktens tāds uz pasaules. Lūk, miljoni tek kā pa straumi, bet brauc ar dienesta auto.
FKK
F
Margēviča izliekas nesaprotam, ka līdzīga reakcija un burkšķētāju būtu jebkurā sabiedrībā. Tas pats par sevi nav nekas slikts, jo tikai uzrāda sistēmas nepilnības, kas nereti padara par “izredzētajiem” jeb “blatņikiem” cilvēkus, kuru uz to nav tiekušies. Šajā gadījumā Barišņikovu. Nepazīstu viņu, bet pieņemu, ka viņš mierīgi, vajadzības gadījumā, arī pasēdētu rindā pēc pases. Lai kā arī tur būtu - pasaulē neviens neiespringtu vai nebūtu pārsteigts, ka Latvijā kāds ir paburkšķējis, pat ja tas ir Aigars Freimanis. Kopumā viss tomēr ir radījis labu iespaidu, kuru atsevišķi kritizētāji nekādi nevar ietekmēt. Tomēr nākotnē der padomāt, lai līdzīgos gadījumos šie cilvēki netiktu pat nevilšus nolikti tādā kā “blatņiku” kārtā. Par VVF runājot - atkal sistēmiskā neveiklība un arī pašas uzvedība, jo viņa gan nekautrējas par savu “izredzētās” statusu. Tā arī bija neuzticēšanās tautai, valstij. Pienākot liktenīgajai dienai, jāšaubās, ka viņa tiktu aprakta “kaut kur” bez pienācīga goda.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemāks PVN visu neatrisinās

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē