Pirms vērtējam iniciatīvu, lietderīgi pievērst uzmanību matemātikai, kas izriet no dažādām balsošanas taktikām. Ja deputāts atturas, viņš skaitās piedalījies balsojumā un, lai arī nav paudis skaidru "pret". tomēr nav arī bijis "par". Lēmumus parasti pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, līdz ar to sanāk, ka atturēšanās faktiski ir atbalsts tiem, kuri ir "pret". Cita situācija veidotos, ja atturēšanās iespējas nebūtu, – kā alternatīva skaidrai izvēle tad atliek nebalsošana, taču tādā gadījumā krītas balsojušo kopskaits – mazāk nepieciešams "par" vai "pret" balsu, lai kāda no pusēm gūtu pārsvaru. Deputāti šīs sakarības labi pārzina un plaši izmanto sev vēlama rezultāta sasniegšanai.
Vai tas ir slikti? No vienas puses, tiešām gribētos lielāku skaidrību par politiķu izvēlēm. Vismaz man tāda vēlme ir attiecībā uz tām partijām vai tiem atsevišķajiem deputātiem, par kuriem neesmu balsojis, bet kuri manā ieskatā rīkojas kaut kā pilnīgi nepareizi. Bet tad jautājums – vai man ir morālas tiesības kaut ko prasīt no tiem, kurus tiešām neesmu vēlējis. Ja viņu vēlētājs ar savu priekšstāvju biežo manevrēšanu balsojumos, arī atturoties, ir apmierināts (un to apliecina, atkal un atkal viņus ievēlējot), es sevi mierinu, ka tāda nu ir demokrātija, man ar to jāsamierinās.
Saprotu arī, ka var būt daudzas tādas situācijas, kad var būt ļoti noderīga iespēja nepiedalīties balsojumā (ja personai ir interešu konflikts konkrētajā jautājumā) vai atturēties (kad koalīcijas partijām ir atšķirīgs skatījums, bet tajā pašā laikā nav pieļaujams opozīcijas pārsvars lēmuma pieņemšanā). Vai tas samērojams ar mūsu – politikas vērotāju – vēlmi redzēt vieglāk saprotamu izrādi? Līdzībās runājot – vai varam prasīt, lai no visām krāsām par "derīgām" būtu atzītas tikai baltā vai melnā, jo pārējās pārāk neviennozīmīgas, neskaidras, aizdomīgi interpretējamas utt.?
Vai piedāvājums atteikties no atturēšanās balsojumā ir universāls risinājums, lai politiķu darbu padarītu atbilstošāku vēlētāju interesēm? Droši vien nē. Jo, kā jau pieminēju, paliek arī iespēja vispār nebalsot, turklāt dažādām partijām ir atšķirīgi vēlētāji – centriski noskaņotajiem var būt pilnīgas tiesības pastāvēt malā, kamēr radikāļi izplūcas, tajā pašā laikā ar savu "neitrālo iejaukšanos" (atturēšanos vai nebalsošanu) nepieļaujot sabiedrībai nevēlamu lēmumu pieņemšanu.
Logičeskijs