Kāda neatkarība no sponsoriem ir pirkta par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) 2,5 miljonu lielo valsts finansējumu, ja brāļu uzņēmēju Dandzbergu kopumā 89 tūkstošu lielie ziedojumi tās politiķiem liek nekritiski atbalstīt ļoti diskutablo vecākā brāļa Ginta Dandzberga finansēto Bruknas muižas projektu, kad pār to vēlās sabiedrības sašutums par pusaudžu pazemošanu un atkarību varā esošu cilvēku izmantošanu? 2,5 miljoni valsts naudas, kas piešķirti, lai partija justos brīva no sponsoriem, pēkšņi izšķīst gandrīz pret 30 reižu mazāku ziedojumu brīdī, kad jāatbalsta sponsors, lai cik riskanti politiķu reputācijai tas nebūtu.
Un kāpēc ar 2,4 miljoniem nodokļu maksātāju naudas nepietiek, lai apdrošinātu partijas Attīstībai/Par! politiķus no nepieciešamības iet pa vienu ielas pusi, kur nu vēl kontaktēties un deleģēt valdes locekļu sievas azartspēļu biznesa miljonāra Jāņa Zuzāna biedrībās?
Lai viss nešķistu rožu dārzs arī tiem, kuri dzīvo ar pārliecību, ka valsts šobrīd iet cauri pozitīvu pārmaiņu laikam, atgādināšu, ka tādas opozīcijas partijas kā Saskaņa četros 13. Saeimas darbības gados saņems ne vairāk, ne mazāk kā 3,2 miljonus eiro, bet Zaļo un Zemnieku savienība – gandrīz divus miljonus eiro. Daudzu kritizētā KPV LV, kura Saeimā iekļuva uz populisma viļņa un ir piedzīvojusi tik daudz šķelšanos, ka jau sen ir grūti izsekot, kurš no saraksta ievēlētais kuram politiskam grupējumam pieslējies, šīs Saeimas laikā no nodokļu maksātāju naudas saņems vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Šīs partijas nesenā priekšvēlēšanu kampaņa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām radīja aizdomas, ka partijā pašā neviens tā īsti netic iespējai iegūt pārstāvniecību galvaspilsētas varā, bet notiek brutāla valsts finansējuma apgūšana līdzīgi kā savulaik ministrijās pirms gada beigām, kad viegli nākusī nauda tiek iztērēta jebkam, lai tikai tiktu "apgūta".
Cik miljonu nebūtu par maz, ja ar četriem miljoniem gadā Saeimā pārstāvēto partiju neatkarībai acīmredzami nepietiek? Laikam taču atkarība ir tikusi mērīta ar nepareizo olekti. Pirms ārstēšanas ar dārgām zālēm no nodokļu maksātāju kabatas partiju atkarībai no naudas ir uzstādīta nepareiza diagnoze, varbūt atkarība kā pasīvs stāvoklis neprecīzi raksturo atsevišķu partijās ietekmīgu, par "kasieriem" dēvētu politiķu attiecības ar sponsoriem. Atkarību no naudas ar naudu acīmredzami neārstē.
Tikpat atkarīgi, bet ar lielāku budžetu
Izbeigtais kriminālprocess, kas tā arī ne pierādīja, ne noņēma aizdomas par bijušās ekonomikas un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iespējamo kukuļņemšanu par uzņēmējam Mārim Martinsonam izdevīgu valsts uzņēmuma Latvenergo valdes locekļu apstiprināšanu, kā arī citas partiju atkarības pazīmes liek domāt, ka, seškārtīgi palielinot partiju finansējumu no valsts budžeta, ir noticis varbūt labi domāts, bet neefektīvs mēģinājums samazināt atkarību no legālajiem ziedojumiem, kamēr īstais ļaunums – pirtīs un citās pažobelēs sarunātie kukuļi, kas garām partiju kasēm ieslīd konkrētās kabatās, – ar miljonu finansējumu no nodokļu maksātāju makiem nav izskaužams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.