Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 27. jūnijs
Malvīne, Malvis

Tukšrunāšanas festivāls

Vakar Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp nosakot minimālo slieksni 1000 biedru apjomā partijām vai partiju apvienībām, kas vēlas kandidēt parlamenta vēlēšanās. Proti, prasību par biedru minimālo skaitu nolemts dubultot, tiesa gan, ja ideja tiks atbalstīta trešajā lasījumā, šis nosacījums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī un attieksies uz parlamenta vēlēšanām 2030. gadā.

Kā raksta portāls LSM.lv, jaunākie dati liecinot, ka pašlaik trim partiju apvienībām ir vairāk nekā 1000 biedru – Zaļo un Zemnieku savienībai, Jaunajai Vienotībai un Apvienotajam sarakstam. 

Savukārt politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio norādījusi, ka patlaban cilvēku iesaiste politiskajos procesos ir zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tādēļ minimālā biedru skaita palielināšana varētu partijas motivēt piesaistīt vairāk biedru.

Vai tas tā tiešām būs, grūti prognozēt, ņemot vērā, ka Latvijā cilvēkiem tiešām nav lielas vēlmes stāties partijās, kur nu vēl aktīvi piedalīties to darbā. Par to, kāpēc tas tā ir, saprātīgi politiķi (partiju vadītāji) pirmšķietami paši izdara loģiskus secinājumus. 

Bet, runājot par 1000 biedru slieksni, – jāatzīst, lai gan daudzpartiju sistēma un politiskās izvēles brīvība ir svarīga demokrātijas būtiska sastāvdaļa, tomēr, manuprāt, ir vērts ieviest vismaz kaut kādu filtru, lai mazinātu iespēju dažādiem, manuprāt, dīvaiņiem no vēlēšanām uz vēlēšanām dibināt kaut kādus savdabīgus "politiskos veidojumus" un kandidēt vēlēšanās, turklāt veiksmes gadījumā vēl iegūt valsts finansējumu savam veidojumam, lai gan vēlēšanās ciesta iepriekš sagaidāma sakāve, taču sasniegts tas minimālais vēlētāju balsu procents, kas ļauj šo finansējumu saņemt.

Vienlaikus interesanta ir arī deputātu atbalstītā ideja par 150% palielināt priekšvēlēšanu programmas maksimālo apjomu, proti – no pašreizējām 4000 līdz 10 000 rakstu zīmēm. Protams, te būtiska ir nianse, ka tas ir atļautais maksimālais zīmju skaits, līdz ar to katrs politiskais spēks varēs pats izlemt – pieturēties pie, piemēram, 4000 vai 6000 zīmēm vai vadīties no principa "papīrs pacieš visu", drukājot maksimālos 10 000 zīmju.

Zinot, ka priekšvēlēšanu programmas arī pašreizējā apjomā dažreiz mēdz būt gana kvalitatīvas, bet tāpat tās mēdz būt arī piepildītas ar tukšrunāšanu 4000 rakstu zīmju apjomā, attiecīgi arī var izdarīt pieņēmumu, ka kvalitatīvo 4000 zīmju programmu apjoms īpaši nepalielināsies, savukārt plašs grafomānijas lauks paveras tukšrunāšanas programmu rakstītājiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Donalda Trampa samits

Lai arī Hāgā aizvadītajā NATO samitā tika panākta vienošanās par aizsardzības izdevumu ievērojamu palielināšanu, kas ir laba ziņa, pati samita norise atstājusi atklāti pretrunīgu iespaidu.

Saeimas priekšvēlēšanu laiks ir sācies

Par attiecībām koalīcijā priekšvēlēšanu sāncensības ēnā, partnerības perspektīvām ar Vienotību un ZZS un aizsardzības ministra nemitīgo kritizēšanu Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdē...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē