Konservatīvajās un reliģiskajās aprindās ļoti populārais Raisi Irānā tika uzskatīts par politiķi, kurš nodrošinājis valstij virkni starptautisku sasniegumu (izlīgumu ar Persijas līča valstīm, ciešu sadarbību ar Turciju, dalību Šanhajas Sadarbības organizācijā, BRICS u. c.), tomēr valsts iekšienē viņa darbība tika vērtēta pretrunīgi. Tostarp virkne Raisi konservatīvo lēmumu noveda pie skaļiem protestiem, bet vēl viens neapmierinātības cēlonis ir sarežģītā ekonomiskā situācija, kuru Raisi uzlabot nespēja. Vienlaikus protesti Irānā ir kļuvuši par lielā mērā ikdienišķu parādību un reālus apdraudējumus esošajai varai nerada. Protesti tiek gaidīti arī pēc 28. jūnija, kad paredzētas jauna prezidenta vēlēšanas, tomēr iespēja, ka tie novedīs pie pārmaiņām, ir atklāti niecīga.
Tāpat Raisi nāve neatsauksies uz Irānas kopējo kursu. Prezidents valsts politiskajā sistēmā ir tikai otra augstākā amatpersona. Būtībā – vēlēts premjerministrs ar paplašinātām pilnvarām. Reālais valsts vadītājs ir augstākais garīgais līderis jeb rahbars ājatolla Ali Hamenei.
Rahbars iekšējo vēlēšanu ceļā tiek izraudzīts no augstākās garīdzniecības vidus un būtībā ir mūža amats. Rahbars un ājatollu padome arī nosaka politikas pamatnostādnes, kuras pēc tam īsteno prezidents. Pie kam prezidenta vēlēšanu kandidātu atbilstību pamatnostādnēm vērtē īpaša Aizbildņu padome, kura atsijā nevēlamos kandidātus, kamdēļ priekšvēlēšanu cīņa notiek tikai šā kursa ietvaros. Attiecīgi pat labākajā gadījumā vēlēšanu rezultātā var mainīties iekšējie spēku samēri starp konservatīvajiem un reformatoriem, taču ne politikas pamatnostādnes.
Cits jautājums, ka ājatolla Hamenei ir sasniedzis ļoti cienījamu vecumu, bet par ticamāko nākamo rahbaru tika uzskatīts tieši Raisi kā viens no tuvākajiem Hamenei līdzgaitniekiem. Pēc Raisi nāves par galveno pretendentu uz nākamā valsts līdera posteni savukārt ir kļuvis ājatollas Hamenei otrais dēls Modžtaba, kurš ir maz zināms aiz valsts robežām, taču Irānā ir ļoti ietekmīgs, lai arī pretrunīgi vērtēts.
Kā šāda iespējamā varas nodošana ietekmēs Irānas iekšējo stabilitāti un valsts politisko kursu, šobrīd pateikt, protams, nav iespējams. Tomēr tieši jauna rahbara izraudzīšana var kļūt par notikumu, kas tā vai citādi izraisīs radikālas pārmaiņas šajā valstī.