Tas nozīmē, ka Latvijā aizvien ir pietiekami liels sabiedrības slānis, kas pieaugušās cenas var samaksāt bez būtiskiem sarežģījumiem, vienlaikus ar saviem tēriņiem dzenot uz priekšu valsts ekonomiku. Tas ļauj nopelnīt vēl kādam, līdz ar to potenciāli atvirzot mūsu valsts tautsaimniecību no krīzes bedres.
Ja runājam konkrēti, piemēram, martā metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi iepriekšējā gadā, rēķinot salīdzināmajās cenās, pieaugusi par 40,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rēķināšana salīdzināmajās cenās nozīmē, ka ir atņemta cenu pieauguma ietekme, līdz ar to runa ir par tīro pieaugumu. Patiesībā naudas apjoms, ko iedzīvotāji iztērējuši kādām šīs grupas precēm, pieskaitot cenu kāpumu, gada laikā varētu būt pieaudzis pat par 60–70% vai vēl vairāk. Tas nozīmē, ka Latvijā varētu būt nauda, ar ko sildīt ekonomiku.
Tiesa, iepriekš minētais nenozīmē, ka varēsim iztikt bez sarežģījumiem un valdībai, vēlēšanas gaidot, būtu jāslīgst pašapmierinātībā un sevis slavināšanā. Diezgan droši var paredzēt, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ir gaidāma finansiāli ļoti smaga ziema. Lai arī pagaidām tiek cerēts, ka gada inflācija nepārsniegs treknajos gados sasniegto 17–18% līmeni, taču visu nevar mērīt pēc kopējās patēriņa cenu indeksa mērauklas. Lai gan pašreizējās augstās izejvielu cenas nav akmenī iecirstas un tās var augt tiktāl, cik patērētājs ir gatavs maksāt, visu sabiedrības locekļu iespējas nav jāvērtē vienādi. Kad stāsies spēkā jaunie apkures tarifi, visticamāk, būs gana daudz mājsaimniecību, sevišķi mazturīgo vidū, kurām reālā gada inflācija patēriņa izdevumos sasniegs 50% un vairāk. Pat ja šo mājsaimniecību strādājošie dalībnieki tiks pie algas kāpuma, ar to būs par maz, lai segtu strauji pieaugušās izmaksas. Līdz ar to būtu tikai taisnīgi, ja valdība, finanšu ministru ieskaitot, būtu gatava atvērt budžeta maku, ko līdz šim cītīgi piepildījusi uz strauji uzlecošās inflācijas rezultātā pieaugušo PVN ieņēmumu rēķina.
Turīgie pagaidām izvelk
Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā
varētu šķist, dzīvojot ar
ziņām par karu Ukrainā,
augošo inflāciju, grūtībām
veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu
zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka,
un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien
aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz
ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim
pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši
mazāki un rindas veikalos – īsākas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.