Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ukraina NATO – ilūzijas un realitāte

Pēdējos mēnešos piedzīvotā spriedzes saasināšanās separātiskajos Ukrainas austrumos, kā arī starp Ukrainu un tās austrumu separātistus atbalstošo Krieviju ir likusi Kijevai kārtējo reizi aktualizēt valsts iespējamās dalības Ziemeļatlantijas aliansē jautājumu, it īpaši jau 14. jūnijā Briselē gaidāmā NATO samita priekšvakarā. Vienlaikus, lai arī Ukrainas amatpersonas cenšas saglabāt optimismu, ir skaidrs, ka Kijevas pievienošanās NATO pat tai labvēlīga scenārija gadījumā ir ļoti tālas nākotnes jautājums.

Paši redzamākie klupšanas akmeņi ir tie paši iemesli, kuru dēļ Kijeva cer uz iekļaušanos aliansē, – Krimas pievienošana Krievijai, konflikts valsts austrumos, kā arī bailes, ka Maskava var atklāti iejaukties šajā konfliktā ar bruņotu spēku, turklāt ar ievērojami tālejošākiem mērķiem nekā separātistu atbalstīšana. Atbilstīgi klasiskajiem pievienošanās NATO nosacījumiem tie ir apstākļi, kas liedz kādas valsts dalību aliansē. Pat ja teorētiski šos ierobežojumus ir iespējams apiet, virknei alianses tā sauktās vecās Eiropas dalībvalstu nav vēlēšanās pārbaudīt, kā militārā lielvara Krievija reaģēs uz faktu, ka ir pārkāptas tās novilktās sarkanās līnijas. Un, ja raugās pēc būtības, nav arī vēlēšanās konfliktēt ar Krieviju, ar kuru dažkārt kopā tiek taisīts labs bizness.

Cits būtisks iemesls ir, ka iekšpolitiskā lietu kārtība Ukrainā, pat ja uz to raugās caur rozā brillēm, ir tālu no kritērijiem, kurus izpildot var cerēt uz dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Ukraina turpina būt izteikti vietējo oligarhu valsts ar visām izrietošajām sekām, bet nu jau divus gadus amatā esošais prezidents Vladimirs Zelenskis situāciju mainīt nav spējis, par spīti virknei skaļu paziņojumu. Arī uz šo faktu, protams, var pievērt acis, taču ne apvienojumā ar iepriekš minētajiem faktoriem.

Galvenokārt stratēģisko interešu dēļ bez entuziasma uz NATO durvju atvēršanu Ukrainai raugās arī Amerikas Savienotās Valstis. Vašingtonu acīmredzami apmierina esošā situācija, kad Ukrainas kārti iespējams izmantot attiecībās ar Krieviju, vienlaikus nepārkāpjot to robežu, kas draud ar atklātu militāru konfrontāciju ar Maskavu. Rezultātā Kijeva saņem tikai labus vārdus, kā arī ierobežotu militāri tehnisko un finanšu atbalstu. Bet tas, ka NATO Ukrainai ir tikai ilūzija, "de facto" tika paziņots maija sākumā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītes laikā Kijevā. Ja bez diplomātiskās aizplīvurotības, Ukrainai tika ieteikts nenovest attiecības ar Krieviju līdz galējībām, pārstāt akcentēt dalības NATO jautājumu, bet tā vietā uzstājīgi ieteikts pievērsties reformām.

Šāda fona dēļ Baltijas valstu un atsevišķu Austrumeiropas valstu regulāri paustais atbalsts Ukrainas dalībai NATO nav vairāk kā nostājas demonstrēšana, draudzīgs žests. Papildus tam šādi netieši tiek atbalstīta arī tālāka karadarbība Ukrainas austrumos, jo ir skaidrs – kamēr Krievija nebūs pārliecināta par Kijevas neitrālo statusu, tā turpinās atbalstīt separātistus. Taču, domājams, tas nav gluži tas, kas patiesībā ir vajadzīgs Ukrainai. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē