Budapeštai piedēvēto pārkāpumu saraksts ir gana plašs un neaprobežojas tikai ar kategorisku nevēlēšanos uzņemt patvēruma meklētājus. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un viņa domubiedri domstarpību dēļ ar struktūrām, kas saistītas ar multimiljardieri Džordžu Sorosu, tiek vainoti arī par vēršanos pret nevalstiskām organizācijām, bet atsevišķas izmaiņas Ungārijas likumdošanā tiek traktētas kā vārda brīvības un tiesu sistēmas neatkarības ierobežošana.
Orbanam balsojuma iznākums, visticamāk, bija nepatīkams pārsteigums, jo viņš rēķinājās ar Eiropas Tautas partijas frakcijas EP atbalstu, kurā ietilpst arī Orbana vadītā partija Fidesh. Bez šīs frakcijas eirodeputātu balsīm nepietiktu atbalsta lēmumam par sankciju procedūras ierosināšanu. Tomēr daļa Eiropas Tautas partiju pārstāvošo politiķu, tostarp arī vairāki eiroparlamentārieši no Latvijas, nobalsoja par procedūras iniciēšanu.
Teorētiski sankciju procedūra var beigties pat ar Ungārijas balsstiesību apturēšanu Eiropadomē (ES dalībvalstu vai valdību vadītāju sanāksmēs) un atsevišķās jomās arī ES Padomē (dalībvalstu nozaru ministru sanāksmēs). Tajā pašā laikā šāda iespēja vismaz tuvākajā nākotnē ir gandrīz nereāla, par ko uzskatāmi liecina Polijas piemērs. Sankciju procedūru pret Varšavu pirms deviņiem mēnešiem ierosināja Eiropas Komisija (EK), bet pēc tam atbalstīja EP, tomēr vezums no vietas tā arī nav izkustējies.
Galvenais šķērslis procedūras ceļā ir jau pieminētais ES līguma 7. pants, kas paredz – kādu no ES dalībvalstīm atzīt par vainīgu savienības pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanā var tikai visas pārējās dalībvalstis vienprātīgi. Savukārt Polija un Ungārija jau labu laiku iepriekš ir noslēgušas sava veida savstarpējās palīdzības paktu, solot bloķēt pret domubiedriem vērstās sankciju procedūras.
Tāpat ir vēl vairākas citas ES valstis, piemēram, Itālija, kuru valdībām nav nekādu iemeslu vēlēties Varšavas vai Budapeštas nosēdināšanu uz sodīto spēlētāju soliņa. Ir vēl arī vairāki citi faktori, tostarp nākošā gada maijā gaidāmās EP vēlēšanas, kuru rezultātā varētu jūtami pamainīties parlamentāriešu sastāvs, un tas ļauj kā Varšavai, tā Budapeštai īpaši nesatraukties par iespējamām problēmām.
Cits jautājums jau ir, ka šāds stāvoklis nevar turpināties bezgalīgi, un esošā situācija arī atrodas pretrunā ar aicinājumiem palielināt Eiropas ekonomisko un politisko lomu globālā mērogā. Aliansei, kuras iekšienē pastāv visiem redzamas domstarpības, uz to ir maz cerību, kamdēļ vajadzētu sākt ar strīdu noregulēšanu un saprātīgu kompromisu meklējumiem šīs alianses iekšienē, nevis sankciju procedūrām.
melnais humors
BGMQGRJG
hmm