Vienlaikus pastāv vairāk nekā nopietnas bažas, ka gana pārliecinošā Sandu uzvara diemžēl nevis nodrošinās Moldovas tālāku un stabilu virzību uz apvienoto Eiropu, bet gan vēl vairāk sašķels jau tāpat iekšējo pretrunu nomocīto valsti. Galvenā problēma: tāpat kā nesen notikušajā referendumā par Moldovas mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), par vēlēšanu uzvarētāju Sandu kļuva, pateicoties rietumvalstīs dzīvojošo Moldovas pilsoņu balsīm. Atkārtojās situācija, kad balsojuma rezultāti ārvalstīs ne tikai ir atšķirīgi no balsojuma rezultātiem pašā Moldovā, bet arī maina visa balsojuma rezultātu.
Turklāt tieši Moldovā Sandu zaudēja savam oponentam, sociālistu atbalstītajam bijušajam valsts ģenerālprokuroram Aleksandram Stojanoglo, pat neraugoties uz to, ka vienota opozīcijas atbalsta pēdējam nebija. Tostarp pirmajā kārtā trešajā vietā palikušais politiķis Renato Usatijs ne tikai nepaziņoja par atbalstu kādam no atlikušajiem pretendentiem, bet vēl papildus veltīja arī ne mazumu kritikas tieši Stojanoglo.
Rezultātā Moldova ir kļuvusi par savā ziņā unikālu valsti, kurā balsojumu iznākumu nosaka ārvalstīs dzīvojošie tās pilsoņi (divi pēc kārtas šādi gadījumi vairāk nav tendence, bet gan fakts), kas nekad nav noticis pat valstīs ar iespaidīgām etniskajām diasporām – tādās kā Izraēla vai Armēnija. Arī iepriekšējās dramatiskajās ASV prezidenta vēlēšanās ārvalstīs mītošo amerikāņu balsojums nemainīja vēlēšanu iznākumu.
Parastos apstākļos šāda situācija problēmas neradītu, taču Moldovā apstākļi nu jau krietnu desmitgadi nav parasti. Tostarp iekšpolitiskā cīņa starp proeiropeiskajiem spēkiem, suvērenistiem un prokrieviskajiem spēkiem izpaužas arī kā nebeidzami protesti, skandāli, dažādi demarši u. c., bet Gagauzu autonomijas kategoriskā nevēlēšanās pieņemt valsts proeiropeisko kursu daudziem liek atcerēties bruņoto konfliktu ar Piedņestru pēc PSRS sabrukuma. Paralēli tam arī Moldovas un Piedņestras separātistu attiecības kļūst aizvien saspringtākas.
Fakts, ka prezidenta vēlēšanu iznākumu ir izšķīrušas ārvalstīs dzīvojošo moldāvu balsis, spriedzi tikmēr pavisam noteikti nemazinās, un to savās interesēs nešaubīgi centīsies izmantot arī kāda pavisam konkrēta ārvalsts. Jautājums par to, kā Moldovai izdosies tikt galā ar šiem riskiem, paliek atklāts.