Pirmkārt, apstiprinājās fakts, ka jau ilgi pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) graujošā 2018. gada 13. februāra paziņojuma par AB/LV iesaisti naudas atmazgāšanā Ziemeļkorejas režīma labā, Rimšēvičs savam draugam Mārim Martinsonam klāstījis par AB/LV korespondentkontu slēgšanu ASV dolāros, ja tā nesadarbosies ar viņa ieteiktajiem lobistiem un viņiem neiemaksās 80 000 dolāru kā pirmo maksājumu.
Otrkārt, atklājās, ka jau 2017. gada oktobrī, četrus mēnešus pirms FinCEN paziņojuma, augsta līmeņa Latvijas amatpersonu delegācija ASV, kurā bija gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, gan Latvijas vēstnieks ASV, uzzināja par ASV plāniem slēgt AB/LV dolāru kontus atbilstoši t. s. Patriotu akta prasībām. Latvijas reakcija nesekoja, izņemot FKTK standarta soli – kārtējā administratīvā līguma noslēgšanu ar AB/LV 2017. gada novembrī par to, ka bankai jāturpina pilnveidot risku vadību utt.
Tas no veselā saprāta un loģikas viedokļa nav saprotams, ņemot vērā ASV ārkārtīgi nopietno brīdinājumu.
Sekas mēs zinām – AB/LV dolāru kontu slēgšana, Eiropas Centrālās bankas lēmums par licences atņemšanu, bankas pašlikvidācija plus visam Latvijas banku sektoram uzliktais zīmogs, kas gandrīz noveda pie Latvijas ierindošanas naudas atmazgāšanas ''pelēkajā sarakstā''.
Ir tikai viens saprātīgs skaidrojums ārpus klajas nolaidības, ko bijušais AB/LV līdzīpašnieks Ernests Bernis tagad izmanto savai stāsta versijai, – Latvijas amatpersonas apzināti nerīkojās, ļaujot ASV institūcijām pieņemt to gatavotos lēmumus, panākot AB/LV darbības izbeigšanu un cerot uz bankas ārējās maksātnespējas procesu, kura gaitā ar sev pietuvinātu maksātnespējas administratoru palīdzību sagrābt bankai piederošos aktīvus. Plāns gan izgāzās, jo, neskatoties uz milzīgu politisku spiedienu, AB/LV izdevās panākt pašlikvidēšanos.