Taču jautājums par ietekmes veidošanu sociālajos tīklos ir sazarotāks nekā tikai diskusija par influenceru ētiku. Saistībā ar sociālajiem tīkliem būtu jādiskutē par mūžam aktuālo tēmu, kā neiekrist nagos manipulatoriem, kuri izmanto visus pieejamos līdzekļus, lai panāktu, ka citi, kā mēdz teikt, dancotu pēc viņu stabules. Manipulators šī jēdziena plašākajā nozīmē var būt gan uzņēmums, gan politisks spēks, gan privātpersona – ikviens, kas histēriski vēlas gūt ietekmi, uzspiest savu viedokli un panākt, lai citi nekritiski viņam sekotu gan sociālajos tīklos, gan reālajā dzīvē.
Te vērts atcerēties, ka tiem, kuri cenšas manipulēt ar citiem, patīk izmantot pamīšus trīs saziņas stilus – pirmais stils ir ass, kategorisks, agresīvs un augstprātīgs, otrais – iežēlinošs, bet trešais, kas parasti tiek pielietots, ja nenostrādā pirmie divi stili, ir pieglaimīgais komunikācijas stils, ko sarunu valodā dēvē vienkārši par pielīšanu. Šādi manipulatori, kas mēdz būt brīžiem asi un augstprātīgi, brīžiem iežēlinoši un vaimanājoši un brīžiem pieglaimīgi, ikvienam var gadīties radinieku, paziņu un sadarbības partneru lokā. Par laimi, atjautīgi cilvēki parasti manipulatorus ātri atšifrē un cenšas no viņiem distancēties, bet, ja tas nav iespējams, tad vienkārši manipulatorus neuztver nopietni.
Taču svarīgi apzināties, ka manipulēšanas taktika tiek izmantota arī sociālajos tīklos, un šo taktiku lieto gan privātpersonas, gan biznesa zīmoli, gan arī politiskie grupējumi – it īpaši, tuvojoties vēlēšanām.
Par mūsu valsts sabiedrības intelektuālo briedumu noteikti liecinātu tas, ja patiesu ietekmi iegūtu un par influenceriem šī jēdziena plašākajā nozīmē kļūtu tie cilvēki, uzņēmumi un politiskie spēki, kuri iztiek bez augstprātības, žēlabām un glaimiem, bet mierīgi paziņo, kādi ir viņu uzskati un lēmumi, un piesaista tādus sekotājus, kuriem pašiem šādi uzskati un lēmumi šķiet tuvi un saprotami.
Pravietisnejaukais
trusis nejaukais
<