Saistībā ar digitālo risinājumu izplatību bieži tiek paustas bažas par to, kā virtuālajā vidē orientējas tie cilvēki, kuriem tā ir sveša pasaule. Centrālās statistikas pārvaldes īstenotā aptauja gan rāda, ka internetu regulāri lieto 89,7% mūsu valsts iedzīvotāju un ka ievērojami lielākajai daļai sabiedrības vismaz e-pasta izmantošana un viegli pieejamu interneta vietņu apmeklēšana vairs nešķiet biedējoša. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai gan valsts, gan pašvaldību līmenī tiktu nodrošināts, ka cilvēki, kuriem nav digitālo prasmju un pieejas modernajām tehnoloģijām, netiktu atstumti un pat diskriminēti. Par digitālās atstumtības risku parasti tiek uzskatīts cienījams gadu skaits, taču risks var būt saistīts arī ar nomaļu dzīvesvietu, kur nav pieejams kvalitatīvs internets, vai ar tādu darba vidi, kurā e-risinājumi netiek lietoti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atgādina, ka Latvijā darbojas 122 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kuros pieejama gan Covid-19 sertifikāta izdrukāšana vai lejupielāde, gan vēl citi pakalpojumi, to vidū konsultācijas sociālo tīklu, e-pasta un interneta lietošanā. Tā ka, ja vien cilvēkam netraucē paša kategoriskā nostāja "Tehnoloģijām nē!", risinājumu var meklēt.
Pēdējā laikā gan pavīd arī pretējs risks, respektīvi, atklājas, ka ir cilvēki, kuri tik fanātiski paļaujas uz digitālajiem risinājumiem, ka neparūpējas par alternatīvām papīra formātā. Sociālajos tīklos klīstošais stāsts par to, ka, pazaudējot viedtālruni, cilvēks nevar uzrādīt Covid-19 sertifikātu un nonāk problēmās, protams, raisa līdzjūtību, bet arī rada iespaidu, ka drīz sabiedrībai būs nepieciešama informatīva kampaņa, kas atgādinātu, ka Covid-19 sertifikātu vajag glabāt gan digitālā, gan arī izdrukātā veidā. Turklāt ne jau tikai par sertifikātu ir jādomā.
Banka Citadele nesen vēstīja, ka "70% pircēju ir atteikušies no pirkuma, jo nebija skaidras naudas", un norādīja, ka visbiežāk tā noticis brīvdabas tirdzniecības vietās. Te rodas likumsakarīgs jautājums, kas traucēja šiem cilvēkiem pirms došanās, piemēram, uz gadatirgu izņemt bankomātā skaidru naudu. Latvijas Banka norāda, ka vasaras beigās ar iespējām no sava bankas konta izņemt skaidro naudu bija apmierināti 82% iedzīvotāju, un atgādina, ka mūsu valstī ir aptuveni 900 bankomātu. Digitālie risinājumi, protams, ir vajadzīgi, bet nevajag arī aiziet galējībās.
Virtuālo pārspīlējumu riski
Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.