Pekina Krievijas un Ukrainas karā arī ir ieņēmusi Krievijai labvēlīgi neitrālu pozīciju, nenosodot iebrukumu un atsakoties pievienoties sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju. Tā vietā tiek uzsvērts, ka Ķīna saprot Krievijas rīcības cēloņus, un aicināts ņemt vērā Maskavas bažas par tās drošību. Šāda nostāja ir viens no būtiskiem iemesliem, kamdēļ virkne rietumvalstu ekspertu un politiķu bažījas, ka Pekina drīzā nākotnē var sekot Maskavas piemēram un izšķirties par Taivānas atgriešanu "dzimtenes apskāvienos" ar militāru spēku.
Tiesa, vismaz šobrīd, kad Rietumu pasaules uzmanība ir pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā, bet Ķīnas ierobežošanas tēma atvirzījusies tālu otrajā plānā (lai gan, protams, ne tuvu nav aizmirsta), jebkādas militāras akcijas no Pekinas puses ir mazticamas un iespējamas vienīgi Ķīnai absolūti nepieņemamās situācijās. Piemēram, Taivānai atsakoties no vienas Ķīnas principa un rietumvalstīm atzīstot tā sauktās salu Ķīnas neatkarību. Gan tāpēc, ka Ķīna ir galvenokārt ekonomiska, nevis militāra lielvara, un vienmēr dod priekšroku domstarpību risināšanai ar ekonomiskām un politiskām, nevis militārām metodēm, gan tāpēc, ka Taivānas līdzšinējais statuss nerada nekādus draudus Pekinas stratēģiskajai drošībai.
Cits būtisks iemesls ir šā gada otrajā pusē (visticamāk – oktobrī) gaidāmais Ķīnas Komunistiskās partijas XX kongress, kura laikā Āzijas lielvaras līderis Sji Dziņpins gatavojas lauzt tradīciju, kad valsts un partijas vadītāji mainās ik pēc desmit gadiem. Lai nodrošinātu, ka vara paliek viņa rokās vēl uz vismaz pieciem gadiem, Sji Dziņpinam ir nepieciešams nodemonstrēt, ka tieši viņa vadībā valsts iet pa iepriekš nepieredzētu ekonomiskā uzplaukuma un nacionālās vienotības ceļu.
Jau tikai reāli Ķīnas iebrukuma Taivānā draudi, nemaz nerunājot par iebrukumu, tikmēr neizbēgami novedīs gan pie ekonomiskām sankcijām, gan sašķeltības nebūt ne vienotajā Ķīnas sabiedrībā un pirmām kārtām jau valsts politiskajā elitē, kur pastāv arī prorietumnieciski (Ķīnas izpratnē) noskaņojumi. Attiecīgi līdz brīdim, kamēr Sji Dziņpins nebūs pilnvērtīgi legalizējis savu palikšanu pie varas, Ķīna pēc savas iniciatīvas agresīvas aktivitātes Taivānas virzienā neīstenos.
Turpmāko notikumu gaitu tikmēr ar gana augstu ticamības pakāpi ietekmēs arī Krievijas iebrukuma Ukrainā iznākums. Gadījumā, ja Krievijai izdosies lielākā vai mazākā mērā īstenot savus mērķus Ukrainā, Ķīnā tas tiks uztverts kā Rietumu vājuma pazīme un nespēja aizstāvēt sabiedrotos, un noteiktās situācijas var kļūt par stimulu arī militāra spēka pielietošanai. Kas piešķir Ukrainas spējai atvairīt agresiju papildu nozīmīgumu.