Taču klasika paliek klasika, un arī šogad neizpalika Latvijas vadošo partiju politiķu diskusija "par aktuālajiem jautājumiem". Diemžēl ne bez skandāla – īsi pirms festivāla acīgā tvitera publika sarīkoja pamatīgu traci par pazīstamās Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas aicināšanu uz diskusiju, neskatoties uz LKS līdzdalību 10. marta apkaunojošajos notikumos pie t. s. Uzvaras pieminekļa, nevēlēšanos Krievijas iebrukumu Ukrainā atzīt par agresijas aktu, kā arī no savas programmas izmest tādas pērles kā ieceri "ilgtermiņa perspektīvā veidot vienotu politiski ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai". Lampas organizatorus (galvenais – Sorosa fonda Latvija pēctecis Fonds atvērtai sabiedrībai Dots), šķiet, nesamulsināja arī Ždanokas ilggadējā darbošanās Eiropas Parlamentā, aktīvi virzot Kremļa propagandas naratīvus un vēršoties pret Latvijas nacionālajām interesēm.
Reaģējot uz patriotiski noskaņotās publikas daļas briestošo sašutumu un, iespējams, drošības dienestu brīdinājumiem, festivāla organizatori Ždanokas uzstāšanos atcēla. Taču ne jau tādēļ, lai šai kundzei neļautu izplatīt viņas idejas, kas stipri ticami var nonākt pretrunā ar nesen pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas liedz politiskajām partijām sniegt informatīvu un cita veida atbalstu, lai palīdzētu graut vai apdraudēt demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Nē, tieši otrādi – lai it kā novērstu apdraudējumu viņas drošībai! "Izvērtējot iespējamos drošības riskus, tostarp mikroblogošanas vietnē Twiter izskanējušos aicinājumus uz vardarbību, mēs pieņēmām lēmumu atcelt Tatjanas Ždanokas dalību festivāla pasākumā," teikts Lampas paziņojumā.
Izskatās, ka šāda veida pamatojuma mērķis ir attaisnot sākotnējo lēmumu Ždanoku uz festivālu uzaicināt, bet pēc tam visu vainu uzvelt mistiskiem "vardarbīgiem nacionālistiem", kuri apdraud kundzes drošību, kas punkts punktā sakrīt ar Krievijas propagandas stāstiem par nacionālistiem/nacistiem, kuri apsēduši ne tikai Ukrainu, bet arī NATO dalībvalstis.
Bulgārijas premjera kancelejas vadītāja nupat paziņoja, ka Bulgārijas izlūkdienestu rīcībā esot ziņas, ka daļa bulgāru žurnālistu, politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu personu saņem no Krievijas līdz 2000 eiro mēnesī par Maskavas propagandas izplatīšanu. Te atliek uzdot jautājumu, uz kuru atbilde šķiet jau zināma – vai Bulgārija tāda ir vienīgā?