Zeltiņš: Brīvosta ir Rīgas pilsētas seja

Fragments no intervijas:

Uzreiz pēc apstiprināšanas amatā uzsvērāt, ka ir svarīgi stiprināt Rīgas brīvostas konkurētspēju. Kā plānojat to panākt?

Ostas pamatā ir infrastruktūra. Te jāpiemin jau iesāktais Krievu salas projekts. Publiski tas tiek saistīts ar dažādām problēmām, bet kā ostas attīstības solis Krievu salas projekts ir pozitīvs un perspektīvs, jo ostai kā saimnieciskās darbības objektam, kas ietver arī privātos stividorus, kuri ir reālā biznesa veicēji un reālie kravu piesaistītāji, ostas infrastruktūras koncentrēšana tuvāk Daugavas grīvai ir būtiska. Tiek arī vienkāršota transporta plūsma, un tas padara ostas infrastruktūru vēl efektīvāku un kopumā ostu no biznesa viedokļa – konkurētspējīgāku. Ostas konkurētspējas veicināšana sinerģijā ar ostā strādājošajiem uzņēmumiem ir ļoti būtiska, tas jāuzsver, jo tieši šie uzņēmumi ostā kravu apgrozījumu rada. Kravu apgrozījumu nevienā ostā nerada ostas pārvalde, taču ostas pārvaldei jābūt sinerģijas veicinātājai – lai uzņēmumi, atrodoties Rīgas brīvostas teritorijā, savu biznesu varētu veikt sekmīgāk un efektīvāk, nekā tas būtu kādā ar Rīgas ostu konkurējošā ostā.

Kā jūs vērtējat situāciju ar Krievijas kravām? Šogad dzirdēti pilnīgi pretēji viedokļi par Krievijas kravu apjoma iespējamajām izmaiņām.

Viedokļi tiešām ir ļoti dažādi, un, tos dzirdot, jāņem vērā ieinteresētības un lobiju faktors. Mums var patikt, var nepatikt, bet realitāte ir tāda, ka Krievijas kravu apjoms Latvijā ir sistemātiski mazinājies. It īpaši tas attiecas uz naftas produktiem, bet, runājot par ogļu kravām, skaidrs, ka Krievijai ogles būs jātransportē un jātirgo. Tomēr lolot ilūzijas, ka pēc gada Krievijas kravu apjoms būs dubultojies, manuprāt, nav pamata. Pagātnē bijuši dažādi politiskie lēmumi, un nevar izslēgt to, ka politiski lēmumi būs arī nākotnē. Brīžiem politika nesaskan ar ekonomiskajām interesēm, un tā ir reālā situācija, ar ko jārēķinās.

Rīgai ir cerības uz jūras pasažieru pārvadājumu infrastruktūras modernizāciju? Jūlijā biju gan Tallinas, gan Helsinku pasažieru ostās, un, godīgi sakot, Rīgas ostas pasažieru terminālis un tā apkārtne uz Tallinas un Helsinku termināļu un to apkārtnes fona izskatās bēdīgi.

Pasažieru pārvadājumu joma ir tā, pie kuras mums Rīgā noteikti jāstrādā. Es jau sev esmu atzīmējis, ka šī ir viena no tām lietām, kas nākotnē Rīgas ostai jāatrisina. Termināļa izveidošana neprasa milzīgas investīcijas, nav jau, teiksim, lidosta jāuzbūvē. Sarežģītāks jautājums ir tieši termināļa atrašanās vieta. Ir bijušas dažādas idejas par pasažieru ostas pilnveidošanu gan saistībā ar Andrejostu, gan saistībā ar projektiem Daugavas kreisajā krastā, gan arī saistībā ar risinājumiem pašreizējās pasažieru ostas teritorijā. Primārais jūras pasažieru pārvadātājs Rīgā ir Tallink, un es pieļauju, ka no pasažieru pārvadātāja skatpunkta svarīgi ir, lai terminālis atrastos pēc iespējas tuvāk centram.

Cik būtisks Rīgas brīvostai vispār ir pasažieru pārvadājumu virziens? Bija laiks, kad šķita – Rīga orientējas tikai uz kravām, bet pasažieru pārvadājumi bija līmenī "kā sanāk, tā ir". Pēdējā laikā tiek akcentēta pasažieru pārvadājumu nozīme.

Pasažieru pārvadājumi – tas ir ostas prestižs, un Rīgas brīvosta ir Rīgas pilsētas seja. Būtu dīvaini, ja Rīgas ostā vispār nebūtu pasažieru pārvadājumu līnijas. Jebkurā pilsētā, kurā ir osta, vērojami centieni attīstīt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus. Jāsaprot gan, ka Rīgas ostā pasažieru pārvadājumi nekad nebūs tik intensīvi kā Tallinas ostā, jo Rīgai ir atšķirīga ģeogrāfiskā situācija, no Rīgas Helsinki nav 70–80 kilometru attālumā, kā tas ir Tallinā. Tomēr mans viedoklis ir, ka Rīgas brīvosta var attīstīt pasažieru pārvadājumu virzienu, un te jāpiemin arī kruīza kuģi. Patlaban kruīza kuģu segments Baltijas jūras reģionā aug. Attiecībā uz kruīza kuģiem būtisks jautājums nav par pasažieru termināli, bet par to, lai kuģus varētu ērti pietauvot.

Visu interviju lasiet otrdienas, 1. augusta, avīzē Diena!