Uzvarētājs tiks noskaidrots otrajā kārtā, kas gaidāma 8. maijā, tomēr vēlēšanas ir interesantas ar to, ka galvenais tajās dominējošais jautājums ir etniskais aspekts.
Vēlēšanu otrajā kārtā, jāpiebilst, atkārtoti tiksies divi tie paši politiķi, kuri jau cīnījās par Ziemeļmaķedonijas prezidenta krēslu 2019. gadā. Esošais prezidents un valdošās kreisi centriskās un proeiropeiskās koalīcijas kandidāts Stevo Pendarovskis un konservatīvā politiķe, tiesību zinātņu profesore Gordana Siljanovska-Davkova. Pie kam atšķirībā no 2019. gada atbalsts abiem politiķiem vēlēšanu pirmajā kārtā bija apmēram līdzīgs, ar nelielu Pendarovska pārsvaru, šoreiz opozīcijas kandidāte pirmajā kārtā saņēma 41,2%, kamēr viņas pretinieks – tikai 20,5% vēlētāju balsu.
Par esošā valsts prezidenta klupšanas akmeni savukārt ir kļuvusi viņa labvēlība pret kaimiņvalsti Bulgāriju un valsts bulgāriem, kuru kopš bijušās Dienvidslāvijas laikiem Ziemeļmaķedonijā vismaz oficiāli tikpat kā nav, lai gan faktiski ir daļa maķedoniešu, kuri uzskata sevi par bulgāriem. Turklāt Bulgārijā, galvenokārt nacionālistu vidū, plaši izplatīts ir viedoklis, ka bulgāri ir visi maķedonieši, bet pati maķedoniešu nācijas esamība ir vēsturiska netaisnība pret bulgāriem, kuru nepieciešams izlabot.
Neiedziļinoties vēstures līkločos, šobrīd situācija ir tāda, ka Sofija nacionālo spēku ietekmes dēļ bloķē sarunu ar Skopji par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) uzsākšanu un sola to darīt līdz brīdim, kamēr Ziemeļmaķedonijas likumos netiks iekļautas zināma veida privilēģijas valsts bulgāriem. Esošais prezidents Pendarovskis apvienotās Eiropas vārdā ir gatavs šos nosacījumus pieņemt, pat neraugoties uz to, ka maķedoniešu vairākums šādu soli uzskata par sava veida Pandoras lādes atvēršanu.
Rezultātā, un ņemot vērā valsts etnisko sastāvu, vēlēšanu iznākumu, visticamāk, noteiks ap ceturtdaļa Ziemeļmaķedonijas albāņu, attiecības ar kuriem maķedoniešiem tāpat ir ļoti sarežģītas. Galvenokārt pēdējo vidū populārās Lielās Albānijas idejas (par visu albāņu apdzīvoto zemju apvienošanu vienā valstī) dēļ. Pie kam, ja ceļš uz apvienoto Eiropu etniskās pretrunas un iespējas īstenot iepriekšminētās ambīcijas mazina, tad palikšana bez šī ceļa – palielina. Cits jautājums, ka gruzdēt, pie kam šā vārda Balkānu izpratnē, domstarpības turpinās jebkurā gadījumā, un nav iespējams pat pateikt, kam jānotiek, lai izdotos tās atrisināt pilnā mērā.