Tieši nesaskaņas par Nīlas ūdeņu izmantošanu Lielā Etiopijas atdzimšanas dambja dēļ ir iemesls augošajām nesaskaņām Etiopijas un tās kaimiņvalsts Ēģiptes starpā. Neizklausās optimistiski, taču strīds var kļūt ilgstošs un pašreizējā ieroču žvadzināšana var izvērsties arī nopietnākās militārajās akcijās. Turklāt šis var būt tikai viens no kārtējiem konfliktiem, kas saistīts ar ūdens resursu pārdali, jo dažādu sauso reģionu pasaulē netrūkst un iedzīvotāju skaits tur turpina strauji pieaugt.
Kopējo situāciju vēl vairāk nokaitē fakts, ka tie, kuriem kabatas ir dziļākas, izrāda vēlmi nopelnīt uz to rēķina, kuriem ikdienišķo vajadzību nodrošināšana sagādā ne mazums problēmu. Runa ir par ieceri tirgot ūdeni biržā. Ja publiski pieejams resurss kļūs par biržas preci, uz kopējā globālā fona nelielas cilvēku grupiņas vēlme labi nopelnīt var sagādāt visai pamatīgus sarežģījumus pārējiem. Galvenie cietēji būs iedzīvotāji planētas sausākajos reģionos, kuru īpatsvars līdz ar globālām klimata pārmaiņām palielinās un, iespējams, nākotnē var pieaugt vēl vairāk. Jāpiebilst, ka vairumā gadījumu planētas sausāko reģionu iedzīvotāji ne tuvu nav paši turīgākie un viņu ikdiena iztikas sagādāšanai kļūs vēl spriedzes pilnāka, turklāt pilnīgi droši varam prognozēt arī dažāda kalibra konfliktu skaita pieaugumu, kam var sekot plašāka mēroga militārās aktivitātes. Ja ūdeni sāks tirgot biržā, no nepatīkamām sekām, visticamāk, neizbēgs arī Eiropa. Ne tikai tās daļa, kur klimats kļūst sausāks, bet arī tā dēvētie bagātie ziemeļi, kuriem jārēķinās ar aizvien jaunām, iespējams, apjomu ziņā vēl nebijušām bēgļu plūsmām no Āfrikas un Āzijas valstīm. Tomēr ar to gan pasaules, gan pārējo eiropiešu problēmas nebūs izsmeltas. Ja ūdens kļūs par biržas preci, tas, visticamāk, atstās ietekmi uz inflāciju, jo ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem nāksies maksāt "biržas tiesu" par ūdeni, kas galarezultātā tautsaimniecībai var radīt kvantitatīvo regresu, izņemot naudu no ekonomikas un veicinot iedzīvotāju reālās pirktspējas samazināšanos. Sevišķi problemātiskā situācijā var nonākt lauksaimniecība, kas pat mūsu garuma un platuma grādu krustpunktā cieš no ievērojamām mitruma svārstībām, un tā dēvēto slikto sauso gadu netrūkst. Citviet situācija ir vēl sarežģītāka, taču pārtika vēl aizvien ir cilvēces eksistences pamats, un, ja arvien lielāka iedzīvotāju daļa būs spiesta dzīvot trūkumā, nāksies rēķināties ar aizvien nedrošāku pasauli gan no finansiālā, gan politiskā viedokļa.
Protams, ūdens nonākšana biržas sarakstos sola arī iespējas. Proti, tik vitāli svarīgajam šķidrumam piedzīvot dažādu ieguves tehnoloģiju attīstības bumu. Šādā gadījumā tautsaimniecība tiktu pie pavisam jauna sektora, turklāt ūdens ieguves izmaksām vajadzētu kristies. Tomēr pagaidām šķiet, ka no ūdens nonākšanas finanšu tirgū būs vairāk nepatikšanu nekā ieguvumu.