Bergmanis: Tauta, kas nezina savu vēsturi, ir lemta iznīcībai

Godātie piemiņas pasākuma dalībnieki!

Represētie, gulbenieši, karavīri!

Latvijas patrioti!

Stacija, sliedes, lopu vagoni. Tam ir tikai viena asociācija – deportācijas un genocīds pret tautu, lai to fiziski iznīcinātu un tautas vēsturisko atmiņu padarītu par nebijušu. Mēs stāvam pie sliedēm, no kurām pirms 77 gadiem sākās civiliedzīvotāju un karavīru izsūtīšana uz Sibīriju. Daudziem šis bija pēdējais ceļš.

Tie cilvēki, kurus svešā vara izsūtīja no Latvijas, bija mūsu nācijas zieds. Svešā vara šādi gribēja iznīcināt Latvijas valsts un nācijas garu, iznīdēt pretošanās iespējas, bet tas neizdevās. Tautas gara spēks izrādījās stiprāks par karaspēku, kas okupēja Latviju. Ir pagājis krietni vairāk par pusgadsimtu, un mēs nākam kopā, lai pieminētu, lai atgādinātu un lai nekad neaizmirstu šo mūsu tautas traģēdiju. Tā ir sava veida vēstures zināšanu atkārtošana, bez kuras mēs nevaram dzīvot tālāk un celt Latvijas nākotni. Tauta, kas nezina savu vēsturi, ir lemta iznīcībai. Mēs nedrīkstam to pieļaut ne nākamo paaudžu, ne izsūtījuma un gulaga nometnēs noslepkavoto piemiņas vārdā.

Ja kādreiz mūsu ticība savai valstij un savām spējām tika iznīcināta ar ieročiem, tagad tas tiek darīts ar klaju melu, viltus un dezinformācijas palīdzību.

Tas ir pārbaudījums katra indivīda vērtību skalai, kritiskajai domāšanai un spējai atšķirt pelavas no graudiem. Laiki un tehnoloģijas mainās, bet tikumi un uzstādījumi nemainās. Mums ir jābūt divtik gudriem un divtik tālredzīgiem, jo simts gadu laikā mums ir tikusi dota otra iespēja atgūt neatkarīgu Latviju, atgūt savu valsti. Mēs nedrīkstam to pazaudēt, mēs nedrīkstam nodot šīs valsts pamatlicēju ideālus, mēs nedrīkstam aizmirst tos, kas par Latviju devās cīņās un krita.

Es aicinu šodien pieminēt visus izsūtītos un atcerēties, ka nogalināto un deportēto vidū bija arī mūsu virsnieki, instruktori un karavīri. Šodien mēs pieminam tos, kuri cīnījās. Mēs zinām, ka tikai ar viltu ienaidniekiem izdevās iznīcināt mūsu armijas virsniecību. Tas ir apliecinājums viņu varonībai, jo pretinieks neuzdrošinājās stāties pretī latviešu karavīriem atklātā cīņā.

Ap vienpadsmitiem vakarā 1941.gada 14.jūnijā no Gulbenes stacijas uz Rīgu devās turpat vai 20 vagonu vilciena sastāvs ar apcietinātajiem latviešu virsniekiem. Deportāciju bilance ir nežēlīga: Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas. Deportētie virsnieki tika tiesāti no 1941.gada rudens līdz 1942.gada pavasarim, galvenokārt par dzimtenes nodevību. No aizvestajiem latviešu karavīriem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gāja bojā spaidu darbos dažādās nometnēs.

Kopumā 1940. - 1941.gadā represijas skāra 4665 bijušos Latvijas armijas karavīrus, tostarp 1086 virsniekus - no viņiem viens bija admirālis, 23 - ģenerāļi.

Lai mūžīgas piemiņas vārdā ik gadu šajā dienā nākam kopā, klusumā noliecot galvas un piemiņas vietās iededzot sveces! Lai neaizmirstam savu vēsturi ne šajā simtgadē, ne nākamajās! Tad Latvija un latviešu tauta no pasaules kartes nezudīs nekad!